-
Tērauda siju pārsegumi
Реферат11 Дизайн, архитектура, Строительство и строительные работы
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Tērauda siju pārsegumu klasifikācija | 3 |
| 2. | Tērauda siju pārsegumu attīstība | 4 |
| 3. | Izmantojamie būvizstrādājumi | 5 |
| 4. | Tērauda siju pārsegumu konstruktīvie risinājumi | 7 |
| 5. | Būvelementa ekspluatācija | 11 |
| 6. | Tehniskie un ekonomiskie rādītāji | 12 |
| 7. | Pielikums | 13 |
| 8. | Izmantotā literatūra | 14 |
Tērauds ir viens no pazīstamākajiem būvniecībā izmantotajiem materiāliem, kurš pazīstams cilvēcei kopš seniem laikiem. Pateicoties savām tehniskajām un estētiskajām īpašībām tērauda izmantošana būvniecībā nav mazinājusies arī mūsdienās. Arhitekti un būvnieki apzinās, ka ar tērauda palīdzību var panākt vizuāli saistoši un tanī pat laikā ļoti izturīgas būves un konstrukcijas. Savu popularitāti tērauda konstrukcijas ir ieguvušas civilajā būvniecībā, kur izmanto dažādu konstrukciju veidošanā arī pārsegumos. Pārsegumi ir horizontāli ēkas elementi, kas sadala to stāvos, uzņem patstāvīgo slodzi (pašu pārsegumu, kā arī starpsienu, grīdu, griestu un citu konstrukciju radīto slodzi) un mainīgo slodzi (mēbeļu, cilvēku, dažādu, dažādu iekārtu un priekšmetu radīto slodzi) un nodod tās nesošajām sienām un kolonnām. Pārsegumi ir vienlaikus ir gan nesošās, gan arī norobežojošās ēkas konstrukcijas. Par nesošajām konstrukcijām pārsegumos tiek izmantotas sijas. …
Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes, liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu. Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievieno speciālus piemaisījumus t.s. leģējošos elementus, hromu (Cr), niķeli (Ni), molibdēnu (Mo), varu (Cu), titānu (Ti), kobaltu (Co) u.c. Tēraudu, kurš satur vienu vai vairākus leģējošos elementus, sauc par leģētu tēraudu. Tātad tēraudi dalās oglekļa un leģētos tēraudos. Atkarībā no tērauda praktiskās pielietošanas, tas dalās konstruktīvajā (oglekli satur līdz 0,6%) un instrumentālā (oglekļa saturs vairāk par 0,6%) tēraudos. Palielinoties oglekļa saturam tēraudā, palielinās tā stiprība, bet samazinās tā plastiskums un sametināšanas iespējas. Tēraudam, kā konstruktīvam materiālam ir liela mehāniskā izturība, tas ir viendabīgs un pietiekoši ilglaicīgs materiāls, kas nodrošina vieglu, drošu un estētisku konstrukciju būvi. Metāla konstrukciju vēsture ir cieši saistīta ar cilvēces attīstības gaitu. Jau 3.gadsimtā pirms mūsu ēras Indijā prata iegūt tēraudu un izmantot to rotaslietu, trauku un masīvu elementu izgatavošanai. Tomēr, tikai sākot ar 18.gadsimtu, būvniecībā sāk pielietot tēraudu.
