Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Tveramās un netveramās zināšanas | 4 | |
Zināšanu Konversija | 5 | |
Zināšanu konversijas modeļi | 6 | |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Tveramās un netveramās zināšanas
Kas ir zināšanas?
Tās ir pieredzes, vērtību, kontekstuālas informācijas, eksperta redzējuma un intuīcijas sajaukums, kas rada vidi un struktūru jaunas pieredzes un informācijas izvērtēšanai un pieņemšanai. Tās rodas un tiek pielietotas zinātāju prātos. Organizācijās tās bieži kļūst ne tikai par daļu no dokumentiem un krātuvēm, bet arī tās ir organizācijas rutīnā, procesos, praksēs un normās.
Tveramās zināšanas - ir tā zināšanu komponente, kuru var kodēt un nodot tālāk sistemātiskā un formālā valodā: dokumentos, datu bāzēs, internetā, e-pastos, grafos, utt.
Netveramās zināšanas - ir personīgas, konkrēta-konteksta zināšanas, kuras ir grūti formalizēt, noglabāt; tās tiek glabātas cilvēku galvās. Tās sastāv no vairākām komponentēm kā intuīcija, pieredze, pamat-patiesības, vērtējumi, vērtības, pieņēmumi, ticības, un inteliģence. Netveramās zināšanas kalpo kā pamata zināšanas, kuras palīdz paveikt pašreizējo uzdevumu. Piemēram, kad tiek lasīts teksts, vardi un gramatikas likumi kalpo kā netveramās papildus zināšanas, kamēr lasītāja uzmanība ir fokusēta uz teksta izpratni.1
Kamēr tveramās zināšanas lielākoties ir viegli vadāmas, netveramās zināšanas ir vairāk abstraktas. Tās ietver no konteksta atkarīgas zināšanas, kuras nav iespējams formalizēt tverami. Ja zināšanas ir padarītas tveramas, tās nevar vienkārši apgrozīties organizācijā.
Vārdos neizteiktās zināšanas ir tās, kuras būtiski ietekmē organizācijas veikumu, tai pašā laikā paliekot neatpazītas, vārdos un rakstos neizteiktas, nepierakstītas un rezultātā formāli nenovērtējamas. Ne visas vārdos neizteiktās zināšanas var tikt kodētas vai padarītas par vārdos izteiktām. Bet tikai pēc kodificēšanas vārdos neizteiktās zināšanas var kļūt par informācijas sistēmas sastāvdaļu un attiecīgi – par informācijas menedžmenta ietekmes objektu.
…
Zināšanas ir neatņemama daļa cilvēka eksistencē. Bez zināšanām nekas nav iespējams. Mēs piedzimstam jau ar zināšanām, ko mums nodevuši mūsu vecāki. Dzīves laikā mūsu zināšanu spektrs tikai turpina pieaugt. Mēs gūstam zināšanas no visa, ko redzam un darām. Vislielāko zināšanu daudzumu mēs pielietojam savās darba vietās, jo ja cilvēks nevēlas papildus gūt zināšanas, tad viņš nevar pilntiesīgi veikt organizācijas uzdevumus. Zināšanas, kas nekur nav pierakstītas, kas ir tikai organizācijas darbinieku prātā, sastāda ievērojamu daļu no organizācijas kopējo zināšanu bāzes, un šīs zināšanas nevar tikt nodotas citiem darbiniekiem savādāk, kā vien tiešā kontaktā, darbībā, kuras galvenā persona ir cilvēks, kura zināšanas mēs gribam pārņemt. Lai šīs zināšanas nodotu tālāk ir nepieciešama sistēma, kas ļautu netveramās zināšanas pārvērst tveramajā un tādā veidā tās varētu tikt nodotas tālāk.
