| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| Izmaiņas darba likumdošanā pēc iestāšanās ES | 5 | |
| Latvijas darbaspēka migrācija un mobilitāte | 6 | |
| Pieprasītākās profesijas Latvijas darba tirgū | 9 | |
| Brīva darbaspēka kustība ES | 11 | |
| EURES – Eiropas darba mobilitātes portāls | 14 | |
| Latviešu darbaspēka izvēle strādāt ES | 15 | |
| Imigrācija Latvijā pēc iestāšanās ES | 16 | |
| Latvijas darba tirgus pārmaiņas pēc iestāšanās ES | 21 | |
| Eiropas Savienības finansējums nodarbinātības jomā | 29 | |
| ES dalībvalstu ierobežojumi pret jauno dalībvalstu darbaspēku | 32 | |
| Sociālās drošības sistēma Latvijā pēc pievienošanās ES | 35 | |
| Latvijas ieguvumi un zaudējumi nodarbinātības jomā pēc dalības ES | 37 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 41 |
Ieguvumi:
Latvijas pilsoņi ieguva tiesības strādāt jebkurā ES dalībvalstī uz tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie iedzīvotāji, un viņu ģimenes locekļiem attiecīgajā dalībvalstī ir garantētas iespējas iegūt izglītību;
Latvijas iedzīvotāji var ne tikai pieņemt ārvalstu darba piedāvājumus, bet arī strādāt kā pašnodarbinātās personas ārvalstīs;
ES darbojas savstarpējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma reglamentētajās profesijās, kā rezultātā ES dalībvalstīs tiek atzītas arī Latvijā iegūtā kvalifikācija šajā profesijā;
Latvijas valdība var piemērot ierobežojumus savā darba tirgū, ja būs masīva darbaspēka plūsma no dalībvalstīm, kas negatīvi ietekmēs nodarbinātību Latvijas tautsaimniecības nozarēs;
Strādājošajiem un viņu ģimenes locekļiem jebkurā ES dalībvalstī tiek nodrošinātas visas sociālās garantijas. Visi sociālās apdrošināšanas periodi neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie ir uzkrāti, tiks summēti. Pensijas tiek aprēķinātas, summējot visu pensijas kapitālu, kas uzkrāts katrā dalībvalstī;
Latvijas pilsoņiem, dzīvojot citā ES dalībvalstī, ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī kandidēt un tikt ievēlētiem;
Nodrošinot Latvijas profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas salīdzināmību ar ārvalstīs iegūstamo profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, rodas iespēja turpināt izglītību citās ES valstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū;
ES finansējums darba tirgus politikas īstenošanai Latvijā.
Zaudējumi:
Emigrē ievērojama sabiedrības izglītotākā daļa, tajā skaitā kvalificētais darbaspēks;
10 vecās ES dalībvalstis līdz 2007.gadam noteica pārejas periodu, kuru laikā pastāvēja ierobežojumi jauno dalībvalstu pilsoņu tiesībām strādāt šajās dalībvalstīs, no 2007. līdz 2009.gadam šādu valstu skaits ir 5;
Pieaug konkurence darba tirgū. Citu ES dalībvalstu darba meklētāji var izkonkurēt pašmāju darba meklētājus;
Latvijā var ieplūst mazkvalificēts darbaspēks — imigranti un bēgļi, kas var apdraudēt Latvijas darba tirgu un drošību;
Citu ES dalībvalstu pilsoņi varēs vēlēt un tikt ievēlēti Latvijas pašvaldībās, bet ne Saeimā;
Papildus finansiālie izdevumi sociālās drošības pensiju un pabalstu izmaksai, jo paplašināsies to personu loks, kam būs tiesības uz Latvijas pensijām un pabalstiem.
Nodrošinot ES valstu pilsoņiem un viņu bērniem tiesības uz izglītību un vienādus izglītības maksas nosacījumus, palielināsies konkurence uz noteiktajām valsts finansētajām vietām izglītības iestādēs.
…
Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas ekonomikai pavēra gan jaunas iespējas, gan radīja dažādus draudus. Par tiem dažādu nozaru eksperti un iedzīvotāji bija informēti vēl pirms referenduma par iestāšanos ES, tomēr pozitīvais referenduma iznākums liecina, ka ieguvumi no iestāšanās ES Latvijas ekonomikai ir vismaz vienlīdzīgi, ja ne lielāki par zaudējumiem. Lielākie ieguvumi un zaudējumi no iestāšanās ES ir: Ieguvumi • Uzņēmumiem samazinājās darījumu izmaksas (atlikušo tarifu un ārpustarifu barjeru likvidēšana), izzuda valūtas risks darbībai eiro zonā (lata piesaiste eiro), pieejams kļuva integrētais naudas un finanšu tirgus ar zemākām procentu likmēm aizdevumiem; un t.t.
