Teksta atstāstīšanas veidi.
Atkarībā no tā, kādus paņēmienus skolotājs izmanto atsevišķos apdares posmos, izšķirami vairāki rakstāmo atstāstījumu veidi:
• Dzirdēta teksta kolektīvs atstāstījums pēc dotā plāna;
• Lasīta teksta kolektīvs atstāstījums pēc dotā plāna;
• Dzirdēta teksta kolektīvs atstāstījums pēc kolektīvi veidota plāna;
• Lasīta teksta kolektīvs atstāstījums pēc kolektīvi veidota plāna;
• Dzirdēta teksta patstāvīgs atstāstījums pēc dotā plāna;
• Lasīta teksta patstāvīgs atstāstījums pēc dotā plāna;
• Dzirdēta teksta patstāvīgs atstāstījums pēc kolektīvi veidota plāna;
• Lasīta teksta patstāvīgs atstāstījums pēc kolektīvi veidota plāna;
• Dzirdēta teksta patstāvīgs atstāstījums pēc patstāvīgi veidota plāna;
• Lasīta teksta patstāvīgs atstāstījums pēc patstāvīgi veidota plāna.
Bez tam visus minētos atstāstījuma veidus var veikt dažādos variantos: ar darbojošos personu izmaiņām, ar darbības vārdu laiku vai personu izmaiņām, stāstot no kādas citas darbojošās personas viedokļa, u.tml.
Šādi atstāstījumu varianti izmantojami galvenokārt 3. un 4. Klasē, kad skolēniem jau vairāk izveidojusies prasme rakstīt atstāstījumu vispār.
Skolotājam ieteicams tekstu izteiksmīgi un skaidri nolasīt, jo tā var apzinīgāk un mērķtiecīgāk akcentēt svarīgāko, mazāk uzsverot nesvarīgo un atstāstījumā atmetamo.
Kad teksts nolasīts, skolotājam ar jautājumiem jāpārliecinās, kā tas izprasts, kā bērni uztvēruši galveno domu, kā izprot atsevišķus vārdus un izteicienus.
…
