Автор:
Оценка:
Опубликованно: 17.03.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 1.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 2.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 3.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 4.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 5.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 6.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 7.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 8.
  • Конспект 'Laboratorijas darbs. Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentāla pārbaude', 9.
Фрагмент работы

Šī laboratorijas darba uzdevums bija noteikt teorētiskos spriegumus, eksperimentālos spriegumus stiepē un spiedē, ka arī noteikt izlieces (eksperimentalās un teoretiskās) gan kokam, gan tēraudam, un salīdzināt to vērtības (tās redzamas grafikos).
Tērauds un koks ir atšķirīgi materiāli pēc uzbūves un to īpašībām, tādēļ arī atšķiras gan normālspriegumi, gan izlieces pie uzdotajām slodzēm.
Eksperimentālie normālspriegumi (σ=ξ*E) kokam un tēraudam atšķiras, tāpēc ka atšķiras to elastības koeficenti(Junga modulis).Kokam tas ir 10000MPa un tēraudam E=210000 MPa. Koksnei stiprība ir mazāka nekā tēraudam). Koksne pie spiedes sabrūk no stiepes spriegumiem šķērsšķiedrām, jo koks ir anizotropa viela, kam īpašības atšķiras no virziena. Koka sijai iespējams, ka bija atzari, kas mazināja koka sijas izturību. Koksnes deformācija ir lielāka nekā terauda deformācija, tas notiek, tāpēc ka koksnei piemīt mazāka stiprība nekā tēraudam,jo kokam striprību dod šķiedras, kas vērstas sijas garenvirzienā, tas ne tik būtiski ietekmē koksnes stiprību spiedē.
Koksnes un tērauda teorētiskie rezultāti atšķiras sava starpā,tapēc ka koksnei un tēraudam ir dažādi šķērsgriezuma pretestības momenti ,kur b ir elementa šķeršgriezuma platums un h tas ir elementa šķeršgriezuma augstums( terauda sijai šķersgriezuma pretesības momentu ņem no sortimenta tabulas zinot, šķērsgriezuma gabarītizmērus). Arī teorētiski iespejamās izlieces vērtības koksnei un tēraudam atšķiras,tāpēc ka atšķiras materiālu elastības modulis. Arī elementu inerces momenti atšķiras, tādēļ pamatojama tik liela atšķirība starp koku un tēraudu (tērauda sijai ņem no sortimentu tabulas ,bet koksnes sijai ). …

Коментарий автора
Atlants