Politiskie režīmi. Politisko režīmu maiņas. Režīmi Latvijā

Tēma “politiskie režīmi” ieņem pietiekami svarīgu vietu politoloģijas kursa kompozīcijā, jo tās izpratne rada iespēju dot politiskās sistēmas funkcionēšanas reālās dinamikas apkopojošu raksturojumu. Politisko režīmu raksturojums ir plašāks par juridisko, tiesisko un šinī ziņā normatīvi formālo politiskās sistēmas funkcionēšanas analīzi. Sabiedrības politiskajā vēsturē bieži var sastapt gadījumus, kad konstutūcijām, kas pašas par sevi nevar izsaukt nekādas būtiskas iebildes no demokrātijas viedokļa, ir tīri butaforisks raksturs, jo reālajā politiskajā praksē valda patvaļa.
Politiskā režīma jēdziens un noteicošie faktori
Politiskā režīma jēdziena izstrādāšanas nepieciešamība ir saistīta ar to, ka politiskās sistēmas elementi sociālajos procesos nav statiski, pasīvi un izolēti. Tāpēc ir nepieciešami jēdzieni, kas raksturo politisko sistēmu kopumā jau plašāka sociuma kontekstā. Pie šādiem jēdzieniem tad arī pieder jēdziens “politiskais režīms”, kas raksturo politiskās sistēmas funkcionālo pusi un demokrātijas attīstības pakāpi konkrētā valstī. Zināmā mērā politiskā režīma jēdziens kalpo, lai noteiktu arī politiskās sintēzes atbilstību, piemērotību dotās zemes sociāli ekonomiskās un kultūras attīstības objektīvajiem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme dota režīma vērturiskās efektivitātes novērtējumā. Sociālo grupu mijiedarbības sfērā mūs interesē, kāda ir personības un dažādu sociālo grupu loma valsts varas un citu politiskās pārvaldes struktūru veidošanā; kā tiek realizēta kontrole, piemēram, pār valdību kā specifisku sociālu grupu; kas reāli izpilda pārvaldes funkcijas, pieņem politiskos lēmumu un izmanto piespiešanas mehānismu; kā tiek apmierinātas dažādu sociālo grupu intereses caur politiskajām attiecībām, šiem un vēl citiem faktoriem, ir būtiska nozīme, nosakot politisko režīmu raksturu. Politisko režīmu tradicionālā izpratne, kas traktē politisko režīmu kā valsts pārvaldes metožu sistēmu, kas raksturo demokrātisko tiesību un brīvību pakāpi, valsts varas orgāmnu attieksmi pret to darbības tiesiskajiem pamatiem, ir par šauru, kaut arī ir ļoti būtisks politiskā režīma izpētes aspekts. Ņemot vērā šos apsvērumus, tiek piedāvāts sekojošs politiskā režīma definējums: “jēdziens politiskais režīms raksturo apstākļus, kādos norisinās politiskā dzīve, attīstās visa politisko attiecību sistēma, funkcionē politiskie institūti, veidojas politiskā kultūra un personu un soci;alo grupu politiskā uzvedība”. Politiskā režīma jēdziens ir cieši saistīts ar politiskās dinamikas jēdzienu, kas raksturo valsts iekšējās un ārējās politikas pamatvirzienus, izmaiņas dažādu sociālo un politisko spēku spektrā, politisko procesu intensīvuma pakāpi. Politikas režīma jēdzienā minētais traktējums tomēr ir pārāk amorfs, jo grūti ir uztvert šīs kategorijas specifiku caur jēdzienu apstākļi, klimats un tml. …