Pasaka ir neatņemama un neaizstājama bērnības sastāvdaļa, jo tā ir bērna dvēseles barība. Staigājot pa pasaku pasauli, bērns nonāk savas dvēseles labirintos, kur, tāpat kā burvju pasaku mežā, ir viss,alkas pēc varoņdarbiem un arī bailes, mīlestība un arī dusmas, naids, agresivitāte, tātad jūtu haos. Laiku laikos dažādu tautību bērni ir prasījuši lasīt aptuveni vienas un tās pašas pasakas vai arī ar līdzīgiem sižetiem, lai risinātu savas problēmas. Tāpēc jau arī pastāv visi šie briesmoņu bari, ļaunās pamātes, kas ceļo no vienas pasakas uz otru, no vienas valsts uz otru. Ja tam visam ticētu, tad būtu jādomā, ka iepriekšējās paaudzes ir audzinājušas tikai šī ļaundares un visapkārt, zobus šņirkstinādami, klaiņojuši vilku bari. …
