Ekspresionisma virziens daudzējādā ziņā ir tieši pretējs impresionismam. Tas tēlo nevis apkārtējo – skaisto, redzamo pasauli, bet pauž cilvēka iekšējās pasaules dramatiskākos, traģiskākos pārdzīvojumus. Tas atšķiras arī no romantisma, kaut gan mūzikas valodas ziņā no tā ir izaudzis. Romantisma varoņu traģiskākos likteņus pārdzīvojuši, mēs jūtamies garīgi attīstīti, ciešanu šķīstīti. Ekspresionisma mākslas darbi šo izlīdzinājuma sajūtu nedod. Kā smagu akmeni klausītājam, skatītājam vai lasītājam tie uzveļ plecos bezspēcīga izmisuma jautājumu: kāpēc šī pasaule ir tik ļauna, cietsirdīga, kāpēc?