Kamēr abi latviešu strēlnieku bataljoni aizstāvēja Ikšķiles priekštilta nocietinājumu, tikmēr augstākā krievu armijas virspavēlniecība atkal jau plānoja jaunu uzbrukumu Rīgas frontē vācu pozīcijām. Lai atslogotu frančiem cīņas pie Verdenas, angļi 1.jūlijā uzsāka uzbrukumu pie Sommas. Arī krieviem vajadzēja ko uzsākt lai mazinātu vācu spiedienu Dienvidrietumu frontē, kur austroungāriem palīgā steidzās vācieši. Pēc marta kaujām par 12. krievu armijas komandieri tika iecelts Radko Dmitrijevs, kurš nolēma veikt uzbrukumu Katrīnmuižas – Sieružu iecirknī. Bija plānots pārraut vācu nocietinājumu līniju piecu verstu platumā, bet pārējos kaujas iecirkņos veikt tikai demonstratīvus uzbrukumus piesaistot vācu spēkus, kas savukārt atvieglotu cīņas pārrāvuma rajonā. Šoreiz uzbrukumā no latviešu strēlnieku bataljoniem bija jāiet 1.Daugavgrīvas, 6.Tukuma, 7Bauskas latviešu strēlnieku bataljoniem.…
