-
Pedagoģiskā saskarsme
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | SASKARSMES RAKSTUROJUMS | 4 |
1.1. | Saskarsmes jēdziens | 4 |
1.2. | Saskarsmes funkcijas | 5 |
1.3. | Saskarsmes struktūra | 6 |
2. | PEDAGOĢISKĀ SASKARSME, TAS PAMATFORMAS | 8 |
NOBEIGUMS | 12 | |
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 13 |
NOBEIGUMS
Pētījuma rezultātā autors izdara šādus secinājumus.
1. Jēdziens saskarsme tiek definēts dažādi, tomēr šie skaidrojumi ir līdzīgi, un viens otru papildina; saskarsme tiek raksturota kā mijiedarbības process, ko raksturo attiecības – subjekts – subjekts.
2. Saskarsmei ir noteikta struktūra, kura sastāv no atsevišķiem komponentiem, kas nepastāv atrauti, un nav atdalāmi bet papildina cits citu un darbojas kā vienota sistēma. Saskarsmes komponenti ir sociālā percepcija, komunikācija, interakcija. Perceptīvā saskarsmes puse nodrošina cilvēkam citu cilvēku izzināšanu un novērtēšanu; komunikācija nodrošina informācijas nodošanu no cilvēka cilvēkam ar dažādu zīmju sistēmas palīdzību un tiek izšķirta verbālā un neverbālā komunikācija, bet interaktīvā saskarsmes palīdz apvienot grupas pūles.
3. Pedagoģiskā saskarsme ir bērna un pedagoga savstarpēja mijiedarbība, komunikācija un savstarpēja uztvere ar nolūku sasniegt mācību un audzināšanas mērķus. Saskarsmes un sadarbības prasmes un iemaņas ir visas tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas cilvēkam sociālajā mijiedarbībā.
4. No pedagoģiskās saskarsmes efektivitātes un sekmīguma ir atkarīgs mācību darbības rezultāts. Pedagoģiskā saskarsme ir audzēkņa un pedagoga saskarsme, kura rada labvēlīgus priekšnoteikumus motivācijai un radošai darbībai.
5. Tiek izdalīti četri pedagoga vadības stili – autoritārais, liberālais, demokrātiskais un humānais stils, tomēr ideāls vai vienkārši universāls līderības stils nepastāv; pedagogam jāizvērtē, jārīkojas atbilstoši tam, kāds stils konkrētajā situācijā ir vispiemērotākais.
…
Komunikācijai, saziņai ar cilvēkiem jeb cilvēku savstarpējām attiecībām ir nozīmīga loma cilvēka dzīvē. Socializācija ir daudzpusīgs cilvēka sabiedriskās dzīves pieredzes apguves process, kurš veido viņu par sabiedrisku būtni. Socializācijas rezultātā cilvēks apgūst sociālu pieredzi, kura realizējas saskarsmē un darbībā – uzvedības stereotipus, normas un sociālās vides, kurā viņš dzīvo, vērību orientācija.
