| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Darba strīdi | 3 |
| 1.1. | Individuālā tiesību strīda jēdziens | 3 |
| 1.2. | Kolektīvā tiesību strīda jēdziens | 4 |
| 1.3. | Kolektīvā interešu strīda jēdziens | 5 |
| 2. | Direktīvas implementēšanas analīze | 6 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 8 |
Autore norāda, ka ES darba tiesības ir saistītas ar vienotā tirgus darbību. Preču, pakalpojumu, kapitāla un darba ņēmēju brīvu apriti jāpapildina darba tiesību normām, lai valstis un uzņēmumi godīgi konkurētu savā starpā, izmantojot savas produkcijas priekšrocības, nevis pazeminot darba tiesību standartus. Autore norāda, ka demokrātiskā valstī ikvienam ir jājūtas droši par to, ka valsts ar tajā esošo normatīvo aktu regulējumu aizsargās tā tiesības uz darbu un no tā izrietošajiem apstākļiem (izrietošajiem strīdiem un nesaskaņām), kā arī tiks radīti labvēlīgi darba apstākļi, tiks nodrošināta interešu strīdu tiesiska regulēšana, lai domstarpību gadījumā tās spētu operatīvi un efektīvi novērst.
Darba tiesības aizsargā darbinieku un aizstāv tā intereses darba procesā. Tomēr jāatzīmē, ka tikai darba attiecības, kas dibinātas uz darbinieka un darba devēja darba līguma pamata attiecināmas uz darba tiesībām. Viens no šo tiesību uzdevumiem ir ekonomiskās attīstības veicināšana. Autore norāda, lai maksimāli, jau sākotnēji, izvairītos no darba strīdu apstākļa iestāšanās, pusēm, slēdzot darba līgumu jāparedz, jāizvērtē iespējamie apstākļi, kas varētu tos radīt, lai darba tiesības būtu likumīgas, darba līgums ir obligāta to sastāvdaļa, kas ir kā garants strīdus apstākļa iestāšanās gadījumā.
…
ES darba tiesības individuālie darba strīdi Darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju Autore uzsver, ka bieži vien darba attiecībās rodas konflikti un strīdi, to rašanās iemesli starp pusēm mēdz būt ļoti dažādi - pārpratumu, neizpratnes, aizspriedumu, konkurences, naudas utt. dēļ., kas var rasties no atšķirīgiem uzskatiem, vērtībām, savādākas pienākumu un tiesību izpratnes utt., respektīvi, dažādiem cilvēkiem ir dažādas vajadzības, kas mēdz nonākt konfliktā viena ar otru. Autore tos vairāk definētu kā problēmu simptomus, nevis cēloņus, kam nepieciešams pievērst uzmanību un panākt risinājumu. Darba strīdus atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām personām iedala - individuālos tiesību strīdos; kolektīvos tiesību strīdos; kolektīvos interešu strīdos. Autore uzsver, ka būtiski ir apzināties faktu, ka darba strīdi var rasties gan darba attiecību laikā, gan arī pēc darba attiecību izbeigšanas starp pusēm.
