Aptuveni pirms nedēļas pasauli pāršalca ziņa par slavenā NBA basketbolista K.Braienta nāvi. Arī man šis cilvēks bija paraugs un viņa nāve man bija šokējoša. Bet tas vēlreiz pierāda to, cik ļoti mūsu dzīvības ir neizsargātas, tāpēc es vēlreiz pārliecinājos par to, ka es savu laiku un telpu vēlos uzturēt piesātinātu, lai dzīves pēdējos momentos man nerastos kādi pārmetumi, ka es neko nepaveicu vai vienkārši biju pārāk slinks. Galvenais ir virzīties uz priekšu un paplašināt savu redzesloku, paplašinot savu dzīves telpu. Un, ja tomēr, es kādreiz apjēdzu, ka man pietrūkst laiks kaut ko izdarīt, tad es sevi mierinu ar to, ka galvenais ir izvirzīt pareizās prioritātes, un tad jau viss izdosies.
Kopumā jāsaka, ka tikai pēdējos savas dzīves gados es tā īsti esmu izpratis sava laika un telpas īsto būtību. Mums ir katram dots laiks, tikai neviens nezina cik tas ir dots, tāpēc izdari secinājumus pats. Tomēr brīžos, kad šķiet, ka es zinu visu, vienmēr atceros Aristoteļa teikto:” No visām nezināmajām lietām un parādībām, laiks ir visnezināmākais. ” Tāpēc katru brīvu brīdi es cenšos atklāt ko jaunu, jo telpa un laiks mums ir dots, lai mēs tajā visā saniegtu ko paliekošu. Lūk, tādas ir manas atziņas par manu laiku un telpu.
…
