Автор:
Оценка:
Опубликованно: 28.01.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 2 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Tiesības un to piemērošana praksē', 1.
  • Конспект 'Tiesības un to piemērošana praksē', 2.
  • Конспект 'Tiesības un to piemērošana praksē', 3.
  • Конспект 'Tiesības un to piemērošana praksē', 4.
  • Конспект 'Tiesības un to piemērošana praksē', 5.
  • Конспект 'Tiesības un to piemērošana praksē', 6.
Фрагмент работы

Satversmes tiesas sprieduma analīze.

2006.gada 2.novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, atzīstot likuma “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” 2.pantu, ar kuru Valsts sociālo pabalstu likuma 15.pants papildināts ar jaunu sesto daļu, par neatbilstošu Satversmes 91.pantam un spēkā neesošu no 2007.gada 1.marta. Savukārt minēto grozījumu 1.panta daļa, ar kuru Valsts sociālo pabalstu likumā ieviests jauns 7.panta pirmās daļas 3.punkts, atzīta par atbilstošu Satversmes 110.pantam.
Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, savukārt 110.pants garantē valsts aizsardzību ģimenei, vecāku un bērna tiesībām.
2005.gada novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, ar kuru ierobežojumu personai, kura kopj bērnu un strādā, saņemt jebkādu bērna kopšanas pabalstu, atzina par neatbilstošu Satversmei. Saeima pēc šā sprieduma izdarīja grozījumus, sadalot bērna kopšanas pabalsta saņēmējus grupās pēc nodarbinātības kritērija un vienai pabalsta saņēmēju grupai paredzot mazāku apmēra pabalstu. Proti, bērna kopšanas pabalsta apmērs personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam un ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir puse no tā pabalsta apmēra, kuru saņem persona, kura ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tomēr ne mazāks par minimālo pabalsta apmēru.
2006.gada martā divdesmit Saeimas deputāti ar pieteikumu vērsās Satversmes tiesā un apstrīdēja minētos grozījumus. Pieteikumā norādīts, ka likumdevēja vēlme nodrošināt pilnvērtīgu bērna aprūpi pirmajā dzīves gadā un šim nolūkam izraudzītie līdzekļi neatbilstot Latvijas ekonomiskajai situācijai, tādēļ nesamērīgi ierobežojot ģimenes tiesības un nesasniedzot izvirzīto mērķi. Bērna kopšanas pabalsts nekompensējot pat minimālo algu un nenodrošinot iztikas minimumu. Turklāt bērna kopšanas pabalsta saņemšanas ierobežojums esot neelastīgs un nesamērīgi ierobežo sievietes tiesības pēcdzemdību periodā.
Satversmes tiesas 4.kolēģija ierosināja lietu tikai daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 110.pantam.

Atlants