Latvija laika posmā no 1991-1995 gadam , Latvijas kā neatkarīgas valsts ekonomiskā politikas pirmie soļi pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā notika ļoti sarežģītā ekonomiskajā situācijā. Pastāvēja akūta nepieciešamība īsā laikā radīt tirgus ekonomiskas funkcionēšanai nepieciešamos priekšnoteikumus. To bija iespējams izdarīt tikai ar valsts likumu spēku. Trešās atmodas laikā , pasaules makroekonomiskās teorijas jomā kā vadošais virziens bija nostiprinājies neoliberālisms, aizēnojot keinsiānismu , saskaņā ar kuru Rietumu valstis bija sekmīgi saimniekojušas. Latvijas vadošā elite bija ietekmējusies no monetāristu idejām un aktīvi izplatīja uzskatu , ka valstij un pašvaldībām nav jānodarbojas ar neraksturīgajām saimnieciska rakstura funkcijām , un vispār , ka saimnieciskajos procesos tām nav jāiejaucas, viņi uzskatīja, ka tirgus ekonomika ir efektīvāka par administratīvo plānsaimniecību, ka tirgus visu noliks savā vietā ,jo tirgus ir perfekts pašregulējošs mehānisms.…
Latvijas ekonomiskā politika pēc 1991.gada var tikt iedalīta šādos laika posmos: 1. 1991-1995.gads šis ir periods, kura laikā Latvijai vajadzēja ļoti īsā laika posmā izveidot visu ekonomikas normālai funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūru jeb materiālo bāzi. Praktiski no nulles nācās izveidot preču, naudas, kapitāla kredīta, zemes, ražošanas līdzekļu , darbaspēku u.c ekonomisko resursu tirgu. 2. 1995-2004.gadas 1.maijs, šajā laikā Latvija bija iesniegusi lūgumu to uzņemt Eiropas Savienībā un darīja visu iespējamo , lai īstenotu nepieciešamos pasākumus , lai tā tiktu uzņemta, bija nepieciešams pielāgot likumdošanu , kā arī stabilizēt makroekonomiskos rādītājus Eiropas Savienības prasībām. 2004.gada 1.maijs- brīdim , kad Latviju uzņem Eiropas Monetārajā savienībā. Latvijai galvenais uzdevums ir panākt savas tautsaimniecības atbilstību Māstrihtas kritērijiem un uzņemšanu EMS.
