Kembridžas Learner`s Dictionary apraksta sirdsapziņu kā “jūsu daļu, kas izvērtē jūsu paša darbību morālo vērtību un liek jums justies vainīgam par sliktiem darbiem vai liek justies atbildīgam par kautko.”
Mūsdienu klasiskie zinātnieki - etologi, neiroanalītiķi, un evolūcijas psihologi skaidro sirdsapziņu no Darvinisma pozīcijām kā smadzeņu funkciju, kas ir attīstījusies, lai atvieglotu reciproko altruismu sabiedrība. Tā varot būt instinktīva (ģenētiski noteikta) vai iegūta (izmācīta).
Mūsdienu psihologi, ietekmējušies pārsvarā no angļu valodīgās literatūras, vairs nelieto sākotnējo vārda jēgu par iekšējo pazīšanu, bet viņi “pazīšanu” attiecina vairs tikai uz ārpusē skatītām lietām, uzskatot sirdsapziņu par pieredzes asimelētāju, nevis kā kautko iedzimtu un pārmantotu.…
