Precības un kāzas

Otrajā rītā viesi, atkal dziedādami un spēlēdami, pulcējas modināt jauno vīru un sievu. Par modināšanu vedējtēvs un jaunās sievas dabū cimdu pāri, vedējmāte – dvieli. Kad jaunie nomazgājušies, no jaunās sievas visi gaida azaidu. Jaunais pāris piedāvā visiem maizi, sieru, alu.
Seko mārtes vainaga dancināšana. Vainagu pēc rituāla dejas jaunā sieva nodod pašas māsai vai arī vīramāsai, vai draudzenei. Tad panāksnieki aicina tautas istabā saņemt jaunuves dāvanas. Pirmo vedekla apveltī vīramāti, uzsedzot uz pleciem villaini vai sagšu. Vīratēvam dod kreklu vai baltas zeķes. Vedējtēvam dod kreklu, cimdus, jostu, zeķes, dvieļus, vedējmātei – villaini.

Lai es jauna, lai es jauna,
Es gan zinu, ko vajag:
Tēvam krekla, mātei sagšas
Par dēliņa auklējamu.
/Lat.t.dz./

Pārējiem tiek villaines, jostas, prievītes, krekli, cimdi, zeķes, dvieļi. Beigās jaunuve dod veltes arī savām māsām un brāļiem.
Otrajā vedību dienā vīramāte ar jauno sievu apstaigā visas tās vietas, kur viņai būs ikdienā jāveic mājas solis, un visur noliek ziedu (ziedojumu) – parasti prievīti. Malu ziedošanas gājiens noslēdzas pie ģimenes pavarda: jaunuve iekur uguni, un, vērojot tā degšanu, jauniķi zīlē nākotni. Ja uguns deg rāmi – abi dzīvos saticīgi, ja deg sprēgādama – abi strīdēsies.
Pēc malu ziedošanas seko launags, kura galdam liek jaunuves pūra galdautus, un uzdziras – laimes un laba vēlējumi jauniķiem. Jaunajiem priekšā uz galda stāv alus kauss un šķīvis, pārklāts ar drānu. Kurš jauniķiem uzdzer – tas vispirms sarokojas ar viņiem, pasaka savu vēlējumu, iztukšo alus kausu un nomet uz šķīvja naudu. Pirmie laimes uzdzer dižvedēji, viņiem seko vīra vecāki, pēc vedējiem – panāksnieki.
…