Latvijas Republikas vēstures posms no 1918. līdz 1940. gadam bija ārkārtīgi nozīmīgs, jo tieši šajā laikā pirmo reizi pastāvēja neatkarīga Latvijas nacionālā valsts ar savu teritoriju, valdību, parlamentu, bruņotajiem spēkiem, diplomātisko dienestu, izglītības sistēmu, valūtu un starptautiskajām attiecībām. Valsts izveidošanās kļuva iespējama Pirmā pasaules kara beigās, sabrūkot Krievijas Impērijai un sakāvi piedzīvojot Vācu Impērijai, taču neatkarības pasludināšana vēl nenozīmēja, ka jaunā valsts automātiski spēs pastāvēt. Tai vajadzēja aizstāvēt savu teritoriju Neatkarības karā, izveidot valsts institūcijas, panākt starptautisku atzīšanu, noteikt robežas un atjaunot kara izpostītu tautsaimniecību. Nacionālā enciklopēdija neatkarīgās Latvijas starpkaru vēsturi iedala parlamentārās demokrātijas posmā un autoritārā režīma posmā, bet plašākajā 1918.–1940. gada skatījumā tam jāpievieno arī valsts izveidošanas un Neatkarības kara gadi.…
