Latvijas Republikas Saeimā 2000.gada 13.aprīlī pieņemts Komerclikums, kurš stāsies spēkā ar 2001.gada 1.jūliju un šis likums ir tiesību akts, kas saskaņots ar Civillikumu un kas atceļ 18 citus likumus. Komerclikums ir veidots atbilstoši Eiropas valstu un pasaules valstu jaunākām komerctiesību attīstības tendencēm.
Šajā likumā ietvertas Eiropas Savienības tiesību normas, kuras darbosies Latvijā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Ir divi galvenie jēdzieni, kas nosaka Komerclikuma piemērošanas loku, tie ir jēdzieni “komersants” un “komercdarbība”.
Komerclikuma uzdevums ir sakārtot komerctiesību sfēru, novērst pretrunas, kas ir daudzajos pašreizējos likumos , padarīt komerctiesības drošākas un dinamiskākas. Galvenā uzmanība tiek vērsta uz kreditoru un akcionāru, ne valdes tiesību aizsardzības.
Komerclikumā ir noteikts Komercreģistra ziņu saistošais spēks – publiskuma princips, kas komercdarbībā samazina birokrātiju, padara drošākus līgumus, pateicoties lielākai skaidrībai un varētu samazināt tiesu procesu skaitu.
Komerclikuma 1.panta 2.daļā ir dots jēdziens: “Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā pelņas gūšanas nolūkā veic komersants.” No šā panta varam secināt, ka komercdarbība ir saimnieciskā darbība, tā ir darbība, kuru veic atklāti , savā vārdā, tā ir darbība, kuru veic speciāls subjekts – komersants. Komercdarbības mērķis ir pelņas gūšana.
…
