Ziepju vēsture
Pieder pie vecākajām virsmas aktīvajām vielām, tās izmantoja jau 2800. gadu p.m.ē. senajā Babilonijā.
Pēc seno romiešu leģendas, ziepju nosaukums radies no Sapo kalna, kur tikuši upurēti dzīvnieki.
Ziepju izgatavošana, kā amatniecības nozare Eiropā nodibinājās ap 7. gadsimtu
Ziepju mazgājošā darbība
Ziepju molekulām ir divejāda daba. Ziepju molekulas "galvai" ir jonu īpašības un tā viegli šķīst ūdenī, bet garajai "astei" (ogļūdeņraža atlikumam) piemīt spēja šķīst eļļā (taukos). Uzbrūkot netīrumiem, ziepju molekula izmanto savu divejādo dabu. Ziepju molekulas "aste" šķīst eļļā un sašķeļ eļļas pilienu mazākos pilieniņos, kas disperģē šķidrumā. Šos pilieniņus apņem hidratētas ziepju molekulas, neļaujot tiem apvienoties. Ziepju molekulu adsorbcijas dēļ starp virsmu un netīrumu daļiņām sāk darboties atgrūšanās spēki, kas nodrošina daļiņu atdalīšanos no virsmas.
…
