Ekonomisti vēl līdz šim nav īsti izstrādājuši pieņēmumus, kas raksturotu inflācijas cēloņus. Vieni uzskata, ka cenas ceļas dēļ pārmērīgā pieprasījumi, bet citi uzskata, ka cenas pieaug, palielinoties izmaksām. Mūsdienās uzskata, ka inflācija parādās tad, kad naudas piedāvājumam atļauj pieaugt ātrāk nekā salīdzinot ar kopējo preču izlaidi.
Pieprasījuma izraisītās inflācijas cēloņi ir cenas pieaugums uz kopējās preču un pakalpojumu pieprasījuma, kas pārsniedz kopējo piedāvājumu, pastāvot esošajām cenām. Ja tautsaimniecība ir pilnīgi nodarbināta, būs diez gan sarežģīti palielināt piedāvājumu, ja pieaugs pieprasījums. Savukārt, ja nenodarbinātā darbaspēka un kapitāla daudzums ir liels, tad pieprasījuma pieaugums būtiski neietekmēs cenu. Lielāko apjomu preču un pakalpojumu var saražot, ja darbā tiks iesaistīti nenodarbinātie resursi.
Izmaksu izraisītās inflācijas cēloņi ir materiālu, darbaspēka un kapitāla cenas pieaugums, ja ekonomikā nav vērojams pārmērīgs pieprasījums. Izmaksas un cenas var palielināties, pieaugot netiešiem nodokļiem- pievienotās vērtības nodoklis, kā arī pieaugot importa cenām.
Pie inflācijas sekām var minēt strādājošo pieprasījums pēc lielākām algām, jo pastāvot inflācijai, cilvēki sagaida arī turpmāku cenu pieaugumu. Arī firmas vēlēsies savai produkcijai palielināt cenas, lai segtu paredzamo izmaksu pieaugumu. Abas šīs darbības vien paātrina inflācijas tempu. No inflācijas pieauguma tikai valdība gūst labumu, jo valsts kā lielākais aizņēmējs parādu atmaksās ar naudu, kurai ir mazāka vērtība nekā pirms laika, kad aizņēmās naudu. …
Valdības viens no nozīmīgiem uzdevumiem ir vadīt ekonomiku. Iedzīvotāji uzskata, ka valdība ir atbildīga par ekonomikas norisēm valstī. Viedoklis par ekonomikas sekmīgu darbību ir atkarīgs no šādiem rādītājiem: bezdarba līmenis, cenu paaugstināšanās temps, reālo algu paaugstināšanās līmenis un citi rādītāji. Lai valdība spētu vadīt valsts ekonomiku ir nepieciešama informācija par pašreizējo ekonomikas stāvokli un virzieniem, kādos tas mainās. Ir vajadzīgi gan fakti, gan skaitļi par: 1. Preču un pakalpojumu kopējās produkcijas izlaides izmaiņu virzieniem; 2. Nodarbināto un nenodarbināto cilvēku skaita nesenām izmaiņām; 3. Ātrumu, ar kādu pieaug preču un pakalpojumu cenas; 4. Nozaru paplašināšanos un sašaurināšanos; 5. Eksporta izmaiņām attiecībā pret importu; 6. Ātrumu, ar kādu firmas investē jaunās kapitāla preces. Ir ļoti svarīgi zināt, kas notiek ar kopējo preču un pakalpojumu izlaidi, jo tai ir būtiska loma, kas ietekmē dzīves līmeni un nodarbināto cilvēku skaitu. Ir divi veidi, kā noteikt preču un pakalpojumu ikgadējo izlaidi.
