-
Stresa regulācijas psiholoģisko paņēmienu un metožu analīze
Diafragmālā elpošana.
„Elpošanas tehnikas ir vienkāršs un efektīvs emocionālās un mentālās regulācijas papildu līdzeklis. Mainot elpošanas ritmu un izelpas ātrumu, sportists var gan relaksēties, gan arī mobilizēties turpmākai rīcībai.”[3]. Šo metodi var izmantot gan pirms sacensībām, vai ikvienā situācijā, kad ir jāsastopas ar stresu. Lai nomierinātu savas nervu sistēmas darbību, galvenais, pamatnosacījums ir izelpas pagarināšana, savukārt lai uzbudinātu un stimulētu savu nervu sistēmu, nepieciešams pagarināt ieelpu.
Relaksējošās elpošanas tehnikas posmi:
1.Pozīcijas ieņemšana – ir jāieņem pozīcija, kurā ķermenis justos brīvi, ērti un netiktu nospiesta neviena ķermeņa daļa.
…
Rezultātus sportā, tāpat, kā jebkurā citā jomā ietekmē tādi faktors kā stress. Tas rodas tad, kad uzdevums pārsniedz sportista spējas, vai arī, kad sportists apzinās, ka viņu vērtē. „Tā ir neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un tiem mūsu resursiem un spējām, kas mums piemīt, lai tiktu galā ar notiekošo. Tā ir dabīga atbildes reakcija situācijā, kad piedzīvojam pārāk lielu spiedienu.”[1]. Lai izvairītos no stresa situācijām ir nepieciešams pielietot stresa regulācijas paņēmienos vai metodes. Ja tās netiek pielietotas un stress ilgstoši iedarbojas uz sportistu, tad tas atstāj graujošas sekas uz organismu. „Ilgstoša stresa laikā pārslogojas veģetatīvā nervu sistēma, kā rezultātā „nolietojas" organisms. Tas sāk slimot. Piemēram, paaugstināts stresa hormona kortizola līmenis paaugstina holesterīna līmeni un citu tauku daudzumu asinīs. Sekas tam var būt sirds asinsvadu slimības un artēriju aizsprostošanās. Savukārt adrenalīns var izsaukt imūnsistēmas novājināšanos.”[2]. No visiem paņēmieniem stresa pārvarēšanai, esmu izvēlējies divas mentālās stratēģijas, ar kurām sportistiem var regulēt savus emocionālos procesus un stāvokļus. Izvēlētās mentālās stratēģijas ir elpošanas tehnikas un vadītā iztēle.
