Bet patērē un ieņem ne tikai uzņēmumi: Galvenie cilvēka ienākumi ir pārsvarā visi, no kuriem tas iegūst peļņu, tie var būt - darba alga, kuru cilvēks saņem par savu darbu, rente, ja tiek aizdots zemes gabals par noteiktu samaksu, procentu maksājumi, ja tiek aizdota nauda uz procentiem, peļņa, ko sa ņem uzņēmumi par pārdotajām precēm, pensijas un pabalsti arī ir ienākumi, jo cilvēki tos ir pelnijuši. Tērēt naudu ir daudz vienkāršāk nekā pelnīt naudu, to zin katrs cilvēks un jebkurš vēlētos dzīvot tērējot, nevis pelnot. Taču ienākumus ir jāprot saskaņot ar iznākumiem, no sākuma ir jaapmierina nepieciešamas galvenās vajadzības, tie ir galvenie izdevumi – pārtika, apģērbs, dzīvoklis, transports, sadzīves līdzekļi u.c. un apmierinot visas šīs vajadzības, ja paliek naudiņa, var iegādātie arī kaut ko savai baudai.
Pārsvarā cilvēku pieprasijums ir cilvēka vēlmes, prasības, taču ir daudz svarīgāks cilvēku pieprasījums – pēc precēm un pakalpojumiem. Ekonomikā vārds „pieprasijums” attiecas uz vēlmipēc preces, kas balstās uz vēlmi un spēju maksāt noteiktu cenu par šo preci vai pakalpojumu. To definē kā preces vai pakalpojumu pieprasīto daudzumu par jebkuru doto cenu noteiktā laika periodā. Kā jau mēs paši ikdienā zinam un sastopamies, pieprasiju likums ir jo zemāka zena, jo vairāk pērk, mēs nepirksim to kas ir dārgāks, ja var nopirkt to pašu par zemāku cenu.
…
Mūsu pasaulē tehnoloģijas ir tik ļoti attīstītas, ka cilvēki var uzzināt par katru notikumu katrā valstī, to var redzēt ziņās dzirdēt pa rādio vai izlasīt avīzē, līdz ar to cilvēki zin katras valsts stāvokli, ja interesējas par to. Stenleiks savā grāmatā raksta un nepiekrīt tam, ka ekonomisti apgalvo, ka nepietiekamība ir visas pasaules problēma. Es piekrītu, jo pati ļoti labi zinu par dažādu valstu stāvokli, piemēram Japāna ir augsti attīstīta valsts, tajā ir daudz darba vietu, laba alga, liela pārtikas izvēle, labs klimats cilvēku dzīvei, taču salīdzinot ar Āfriku, kur cilvēkiem nav ne apģērbs, ne ūdens, es jau nesaku par ēdienu, vai tad var teikt, ka visā pasaulē ir nepietiekamība? Jā salīdzināt šīs abas valstis, Āfrika cieš badu, bet Japāna nezin dzīves bez pārtikas ierobežošanas. Taču jēdzienu nepietiekamība var skatīt no dažādām pusēm, ja skatās nepietiekamību, lai pilnībā apmierinātu visu vēlmes, tad jā, šī ir globāla visas pasaules problēma. Gan mūsdienās, gan arī vecajos labajos laikos, cilvēki, lai kautko sasniegtu, vai panāktu, ir pieraduši cīnīties par to, dažādos karos cilvēki atkaroja vai iekaroja savu mērķi, taču tie bija diezgan vardarbīgiveidi kā panākts savu mērķi. Pasaule attīstījās, cilvēki kļuva attīstītāki un cinījās jau daudz civiliskākām metodēm. Konkurence, ir tā pati cīņa, tikai tirgū.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
