-
Loģika un tās priekšmets
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | LOĢIKAS PRIEKŠMETS | 4 |
| 1.1. | Loģika zinātņu sistēmā | 4 |
| 1.2. | “Logoss” un “loģika” | 4 |
| 1.3. | Loģikas pielietojums | 5 |
| 2. | Domāšana | 7 |
| 2.1. | Domāšana un valoda | 7 |
| 2.2. | Dabiskās valodas | 8 |
| 2.3. | Mākslīgās valodas | 8 |
| 2.4. | Domāšana dažādos skatījumos | 9 |
| 2.5. | Domāšana par domāšanas formām | 9 |
| 2.6. | Loģiskās kārtulas | 11 |
| 2.7. | Domāšanas patiesums un pareizība | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Tādi nu mēs cilvēki esam un ar to ir jāsamierinās. Lai otrs cilvēku pildītu mūsu iegribas un vēlmes, varam izmantot divus veidus – piespiešanu un pārliecināšanu. Cita veida nav.
Ir pārliecību racionālā pasaule – kad jūs ar argumentu palīdzību protat iedvest cilvēkam rīkoties pēc saviem ieskatiem. Pie kam šim otram šķiet, ka viņš rīkojas pēc savas “brīvās gribas”. To var panākt tikai ar pārliecināšanas palīdzību, ko arī māca loģika. Lai pārliecinātu otru cilvēku, vispirms ir jāizspiež viņa iepriekšējie uzskati, pēc tam tukšajā vietā jāievieto sava programma. …
Darba autore izvēlējās šo tematu, jo vēlējās tuvāk uzzināt par par loģikas priekšmetu, ko tas iekļauj, kā izpaužas. Referāts ļauj iepazīt loģikas priekšmetu un kā tas izpaužas mūsu sadzīvē, piemēram, pārliecināšanas veids kādu tā māca. Darbā apskatīti arī loģikas likumi, loģika zinātņu sistēmā, domāšana un tās pamatprrincipi un nozīme loģikā. Loģiku vēl tēlaini varētu nosaukt par valoda pētīšanu (pētīt grieķiski “skepseo”) .Senie gudrie, saukti par sofistiem, skeptiski izturējās pret savu līdzcilvēku ikdienas valodu, un mācīja cilvēkiem asprātīgi un gudri izteikties tiesās un sapulcēs, lai aizstāvētu savas tēzes un argumentētu tās.
