-
Personas tiesiskais statuss Senajā Romā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Personas tiesiska statusa jēdziens | 4 |
| 1.1. | Tiesībspēja | 4 |
| 1.2. | Vergi kā tiesību objekti | 5 |
| 1.3. | Koloni | 5 |
| 1.4. | Svešzemnieki | 6 |
| 1.5. | Juridiskas personas | 6 |
| 2. | Personas tiesiskais stāvoklis Romas valsts attīstības dažādos periodos | 7 |
| 2.1. | Iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis valdnieku laikā | 7 |
| 2.2. | Servija Tullija reformas | 8 |
| 2.3. | Romas republikas laiks | 9 |
| 3. | Persona Romas impērijas tiesībās | 11 |
| 4. | Personu tiesību aizsardzība | 13 |
| Nobeigums | 15 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Viens no lielākajiem Antīkās pasaules sasniegumiem ir romiešu privātās tiesības. Amatpersonu un, galvenokārt, pretoru, kā arī citu «klasisko» juristu spēkiem tika radīta tiesiska sistēma, kas izveidoja visoptimālāko juridisko mehānismu preču-naudas attiecību regulācijai, kas pamatojās uz privātīpašumu.
Mūsdienās persona un cilvēks ir sinonīmi. Senajā Romā tā nebija. Pēc romiešu tiesībām persona bija juridisks jēdziens, ar ko saprata brīvu cilvēku, bet ne vergu. Vergs tika uzskatīts par lietu, ko var pirkt, pārdot, dāvināt, novēlēt ar testamentu vai pat nogalināt. Tikai persona varēja būt tiesību subjekts.
Visiem brīvajiem (neatkarīgi no sociālās un nacionālās izcelšanās) tika piešķirta juridiska vienlīdzība privātajās tiesībās. Vergs atradās vienkāršas preces stāvoklī - tiesību objekts. Vēlāk, kad verdzība izzuda, saglabājās smalks īpašuma tiesību objekta apraksts.
Tā kā vergturu sabiedrībā par personu tika atzīts ne katrs cilvēks, tad šī sabiedrība ļoti uzskatami parādīja to, ka tiesībspēja ( spēja būt par subjektu, tiesību nesēju) nav cilvēka iedzimta būtība, bet, kā pati valsts un tiesības, ir parādība, kas radīta uz sabiedrības ekonomiskām attiecībām. …
Personas tiesiska statusa jēdziens. Personas tiesiskais stāvoklis Romas valsts attīstības dažādos periodos. Persona Romas impērijas tiesībās.
