-
Rapsis. Lini. Attīstības stadijas. Agrotehnika
Kāpuri iekūņojas pēc 3-4 nedēļām augsnes virskārtā. Jaunās vaboles parādās jūlija otrajā pusē un barojas uz linu lapām un stiebriem. Ziemošanas vietas parasti uzmeklē septembra otrajā pusē. Pārziemo – vaboles zemsedzē, augsnes virskārtā, mežmalās, krūmājos, grāvmalās un citās vietās. Attīstību veicina silts un saulains laiks, bezlietu periods. Ierobežošana – optimāla agrotehnika, agra sēja. Pēc linu novākšanas lauks jāuzloba un rūpīgi jāaizvāc visas linu stiebriņu paliekas.Insekticīdu lietošana nepieciešama, ja pa vasarī , liniem dīgstot siltā laikā, uz 1m² atrodamas vismaz 10 vaboles, vēsākā laikā uz 1m² sējuma var būt 10-15 vaboles.
Linu nogatavošanās. Linu nogatavošanās fāzes iedala četrās gatavības pakāpēs: zaļgatavība, agrā dzeltengatavība, dzeltengatavība un pilngatavība.
Zaļgatavība. Viss linu lauks ir zaļā krāsā, jo pogaļas, stiebri un vairums lapu vēl zaļas, izņemot stiebru apakšējās trešdaļas lapas, kas jau sāk dzeltēt. Šajā laikā šķiedras veidošanās vēl nav beigusies. Novācot linus zaļgatavībā, iegūstam zemāku un mazāk izturīgu šķiedras ražu. Sēklas vēl turpina nobriest.
Agrā dzeltengatavība. Vairums pogaļu un stiebra augšdaļa ar lapām ir zaļgandzeltenā krāsā. Stiebra augšdaļa ir gaiši dzeltenā krāsā. Apakšējās lapas dažkārt pat līdz stiebra pusei nobirušas. Šķiedras veidošanās jau beigusies. Agrās dzeltengatavības pakāpē jānovāc visi šķiedrai domātie linu sējumi, tā iegūstot maksimālo un augstākas kvalitātes šķiedras ražu. Sēklas šājā laikā vēl nav pilnīgi nobriedušas un nav sasniegušas maksimālo lielumu, kaut arī sēklas dīgtspēja jau ir izveidojusies, kas pogaļu žāvēšanas laikā vēl turpina nostiprināties.
Dzeltengatavības pakāpē apmēram 50% pogaļu ir dzeltenā krāsā, 25% brūnganā un 25% zaļgandzeltenā krāsā. Vairumā pogaļu sēklas ir pilnībā nobriedušas. Lapas nodzeltējušas un saglabājušās tikai stiebru augšdaļā. Sākusies šķiedras pārkoksnēšanās, it sevišķi stiebru apakšējā daļā. Šķiedra palikusi asāka un trauslāka, tādēļ arī šķiedras raža un jo sevišķi tās kvalitāte ir zemāka. Šajā gatavības pakāpē jānovāc lini sēklaudzēšanas sējumi.
Pilngatavībā vairums pogaļu ir gaiši brūnas, bet lietainā laikā tumši brūnas.…
RAPŠA AGROTEHNIKA LINU AGROTEHNIKA LINU UN RAPŠA KAITĒKĻI UN SLIMĪBA LINU UN RAPŠA NOVĀKŠANA UN UZGLABĀŠANA Rapsis ir garās dienas gaismu mīloši augi. Sabiezinātos sējumos augi ir mazākproduktīvi, ātrāk veldrējas un vairāk cieš ziemošanas laikā. Rapsis ir izteikts mērenā klimata augs. Sēklas dīgst 2-3 grādu temperatūrā. Latvijas klimatiskajos apstākļos rapsis pārziemo samērā labi, ja augi izveidojuši vismaz 8-10 rozetes lapas un sakņu kakla diametrs pārsniedz 8mm. Tas panākams, sēklas izsējot savlaicīgi un optimālā biezībā. Normālu rapša augšanu un attīstību sējumā nosaka: 1)vides temperatūra, 2)šķirne, 3)dienas garums, 4)apgaismojums, 5)mēslojums, 6)ūdens nodrošinājums, 7)augu biezība. Zelmenī labi nostiprinājies augs panes temperatūras pazeminājumu – 22 grādiem. Galvenie augu bojāejas iemesli ir: 1)pārliecīgs mitrums, 2)augsnes blīvums, 3)sējas laika neievērošana, 4)palielināta sējumu biezība, 5)nepietiekams mēslojums, 6)krasas diennakts temperatūras svārstības pēc sniega nokušanas. Ražas veidošanai rapsis patērē salīdzinoši daudz ūdens. Atkarībā no audzēšanas apstākļiem transpirācijas koeficients sasniedz 500-700. Augsnes izvēle. Izvēloties vietu rapša audzēšanai, jāņem vērā, ka augi ražas veidošanai patērē daudz ūdens, cieš no pārmērīga augsnes mitruma, nepanes blīvas un skābas augsnes. Rapsis, tāpat kā kvieši, kartupeļi un kukurūza, labi aug iekultivētās minerālaugsnēs, kas satur humusu ne mazāk par 1,1%. Augsnes skābums nedrīkst būt zemāks par pH5,8, bet labāk, ja augsnes reakcija ir neitrāla vai tuvu tai (pH 6,0–7,5). Mazāk piemērotas ir smagas, noblīvētas māla
