Politisko režīmu analīze ir sastopama kopš antīkajiem laikiem un pat mūsdienas politiskie režīmi ir pētniecības vērti, tomēr man tieši gribētos aplūkot politiskus režīmus antīko domātāju vērtējumā, jo tieši no viņiem aizsākās politisko režīmu tipoloģija un klasifikācija un tieši viņi raksturoja tos režīmus, kur pastāvēja viņu laikā. Vispirms, man gribētos sākt no politisko režīmu definīcijas. Ļoti grūti izvēlēties vienu definīciju, jo politiskie režīmiem ir dažādas nozīmes. Es uzskatu ka politiskie režīmi ir mākslīgi izveidotas teorētiskās politiskās konstrukcijas un tas ir ļoti labs līdzeklis analīzei un ar to palīdzību var analizēt gan pašu režīmu, gan politiskās partijas, gan politisko sabiedrību un kultūru, ka arī daudz ko citu, kas piemīt valstij. Politiskie režīmi organizē savu darbību tā, lai nostiprinātu valsts identitāti, suverenitāti un labklājību.
Antīkie domātāji uzskata, ka politiskie režīmi ir attiecības starp likuma varu un cilvēku dzīvesveidu, tomēr visi tie domātāji atšķiras savos uzskatos par politisko režīmu skaidrojumus. Vēl pirms tādiem izciliem domātājiem kā Platons un Aristotelis bija domātāji, kam bija savi uzskati un politisko režīmu interpretācijas. Par vienu no tādiem domātājiem var uzskatīt Heredotu (Heredotus), kas izšķīra trīs režīmus atkarībā no tā, kas valda, viens, daži vai daudzi.…
