Pētījuma metodoloģija parasti tiek izvēlēta pēc tā, kas ir pētījuma priekšmets. Pētījumus var iedalīt kvantitatīvajos un kvalitatīvajos. Parasti, lai veiktu pilnvērtīgu pētījumu ir jāizmanto gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes.
Kontentanalīze (turpmāk tekstā – KA) ir pētniecības metode, kas izmanto procedūru kopumu, lai izdarītu drošus spriedumus par tekstu. Izdarītie spriedumi var būt gan par pašu ziņu, gan tās sūtītāju, kā arī ziņas auditoriju.[6., 9.p.]
Šī analīze tiek uzskatīta par vienu no visbiežāk izmantotajām metodēm pētniecībā. Tā ir samērā lēta un ļauj sistematizēt lielu datu apjomu. Taču tajā pašā laikā, analīze ir diez gan laikietilpīga un prasa precizitāti.
KA, jeb satura analīze pieskaitāma pie „neuzbāzīgajām” metodēm, kuru priekšrocība ir saistāma ar pētniecisku tehniku, kas neiejaucas un ir nereaktīva attiecībā uz pētāmo objektu. Tādējādi tiek samazinātas kļūdas, kas var rasties, ja pētāmais fenomens, piemēram, uzvedības subjekts apzinās zinātniskās novērošanas faktu. Un tā kā KA gadījumā tiek veikta sistemātiska satura sakārtošana pēc iepriekš izstrādātiem, pamatotiem kritērijiem (kategorijām), tas nodrošina rezultātu sakrišanu neatkarīgi no personas, kas veic primārās informācijas pārstrādi sekundārajā socioloģiskajā informācijā. [5., 7.-10. lpp.]…
