-
Vitrāžu māksla viduslaikos
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Kas ir vitrāža? | 4 | |
| Šatras vitrāža | 5 | |
| Vitrāžu nozīme | 7 | |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 | |
| Pielikums | 12 |
Šartras katedrāle ir vienīgā Francijā, kur gandrīz visos logos (186 logos) saglabājušās senās vitrāžas (tapušas 13. gadsimtā) – monumentālās glezniecības tehnikā izgatavoti darbi, kur par glezniecisko materiālu tiek izmantoti krāsaini stikla gabaliņi, ko sastiprina ar metāla (svina, misiņa) stiegrojumu un ievieto logailās. Katedrāles logi rītos lēnām pielīst ar gaismu, iedegas un piepilda telpu ar neatkārtojamu krāsainību, tie spīd un zaigo kā dārgakmeņi visās iespējamās varavīksnes nokrāsās.
Mēdz teikt, ka Šartras katedrāles logu zilums ir neatkārtojams. Zilā krāsa tika izmantota kā fons figūrām un pamatkrāsa ornamentam, jo zilā krāsa savā starpā organizē visus krāsainos laukumus. Sarkanās krāsas intensitāte Šartras katedrāles vitrāžās ir tik spēcīga, ka sarkano stiklu bija nepieciešams dublēt ar bezkrāsainu. Bez zilā, sarkanā un baltā stikla tika izmantots vēl zaļais, dzeltenais, oranžais, violetais stikls.
Šartras katedrāles vitrāžās (ap 1350 sižetu) attēlotas gan evaņģēlija tēmas (Dievmāte ar Jēzusbērnu), gan no sadzīves tvertas ainas, kas rāda, ka šo mākslu ietekmēja un materiāli atbalstīja pilsētu amatnieki un tirgotāji. …
Īpašs monumentāli dekoratīvās mākslas veids; arī atsevišķs darbs: ornamentāla vai sižetiska kompozīcija no krāsaina vai bezkrāsaina stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar metāla (svina, misiņa) stiegrojumu. Vitrāža ir cieši saistīta ar arhitektūru un organiski iekļaujas vienotā interjera dekora sistēmā. Vitrāža klasiskajā lietojumā tās aizņem logu vai durvju ailas; tām paredzēts dabiskais apgaismojums. Tieksme rotāt ēkas ar krāsainiem logu stikliem radās agrās kristietības mākslā. Vitrāža uzplaukums saistīts ar viduslaiku monumenta sakrālās arhitektūras attīstību Rietumeiropā 13. gadsimtā (īpaši Francijā, Vācijā, Anglijā, Norvēģijā, Itālijā u. c.); daudzveidojās krāsu salikumi, plaši sāka izmanot grizeju, reliģiskajos sižetos parādījās sadzīviskas ainas (Šatras katedrāles vitrāžas) (1.att). Sākot ar 16. gadsimtu, vitrāža arvien vairāk tika pielīdzināta glezniecībai uz stikla; šāda veida vitrāžas sastopamas visās Eiropas valstīs. Baroka un klasicisma mākslā vitrāžas nav raksturīgas.
