TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS
1.1. Kompleksonometrijas metode
Kompleksonometrijas metodes pamatā ir metālu jonu kompleksu veidošanās ar kompleksoniem, kurus klasificē kā poliaminopolietiķskābju grupu, kas satur iminodiacetāta fragmentus -N(CH2COOH)2, kas saistīti ar dažādiem alifātiskajiem vai aromātiskajiem radikāļiem. Kompleksoni veido diezgan spēcīgus un ūdenī šķīstošos iekšmolekulārus sāļus ar daudziem metālu katjoniem, veidojot kompleksonātus, kas ir helāti. Etilēndiamīntetraetiķskābi (Kompleksons II) bieži izmanto kā darba šķīdumu, un tā anjonu parasti apzīmē ar simbolu Y. Praksē tomēr biežāk izmanto tā dinātrija sāli Na2H2Y∙2H2O (kompleksons III, trilons B).1,2
Iekšmolekulāra kompleksa savienojuma veidošanās ar divkārši lādētu metāla katjonu ar kompleksonu III notiek, aizstājot karboksilgrupu ūdeņraža atomus ar metālu un vienlaikus, katjonam mijiedarbojoties ar aminogrupu slāpekļa atomiem, veidojas koordinācijas saites.1…
