Lasot Dagnijas Zigmontes romānu „Gaisa Dārzi”, manī radās tāda nospiedoša sajūta, jo visu laiku nācās uzdot jautājumus sev šādus jautājumus: „Kāpēc tā notiek? Kāpēc mūsdienās cilvēki ir tik nežēlīgi? Kāpēc mūsu pašu lepnums dara mums pāri un kāpēc mēs nevaram atteikties no savām kaprīzajām vēlmēm?”
Romāns sākas ar kāda Rīgas nomales namiņa saimnieces vardarbīgu nāvi. Autore rāda, ka šī bezjēdzīgā slepkavība ir reizē arī nežēlīga likumsakarība – visa vecā, ierastā pasaules kartība ir zaudējusi vērtību un spiesta kapitulēt jauna, pragmatiskā un agresīvā dzīves stila priekšā. Romānā tēlots kāda laulāta pāra mēģinājums „izsisties uz augšu”, veidot savu labklājību pēc filmās un reklāmās noskatītiem bagātnieku dzīves standartiem. Savu sapņu pili viņi uzceļ. Bet vai viņu sapņi piepildās?…
