Katram savs un visiem viens – tā var teikt par Eduardu Veidenbaumu. Dzejnieka vārdi liek aizdomāties un mūdina pieņemt citu pasaules skatījumu ikvienu, neskatoties uz vecumu, dzimumu, sociālo stāvokli. Veidenbauma dzejā runā dvēsele, pilna ar neapmierinātību, pat naidu. Tā kliedz un alkst pēc pārmaiņām. Šis skaļais kliedziens ir noslēpts vārdos, un ikviens cilvēks tājos var atrast sev tuvo.
Mums visiem gadījās tā, ka vairs nebija spēka dzīvot pasaulē, kur valda netaisnība un meļi, taču bailes lika klusēt.…
