Markss uzsver to, ka cilvēki nevar brīvi izvēlēties savas sociālās attiecības; viņi ir spiesti tajās iesaistīties materiālas nepieciešamības dēļ — atkarībā no viņu ekonomiskās ražošanas veida rakstura un attīstības pakāpes.
K. Markss uzskata, ka sabiedrības materiālo ražošanas spēku attīstība nenovēršami nonāk pie sociālās revolūcijas, jo šie ražotājspēki zināmā savas attīstības pakāpē nonāk pretrunā ar pastāvošajām ražošanas jeb īpašuma attiecībām, kurās tie līdz šim attīstījušies. Tas tādēļ, ka šīs attiecības nu kļuvuša par ierobežojošām. Tomēr “neviena sabiedriska formācija neaiziet bojā, iekams nav attīstījušies visi ražotājspēki, kam tā dod pietiekamu plašumu” un arī jaunas ražošanas attiecības var parādīties tikai, kad to eksistences materiālo apstākļu rašanās priekšnoteikumi izveidojušies vēl vecajā sabiedrībā. Tādēļ par sabiedrības progresa augstāko kritēriju tiek uzskatīts ražošanas spēks.
…
