Akmeņogles-fosilās ogles,kam ir augsta atlieku ogļošanās pakāpe.Izšķir 3 ģenētiskas grupas:humolītu uh litobiolītu klases),saprohumolītu un sapropelītu grupa.1
Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām paleozoja ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu. Tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par akmeņogļu periodu. Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās baktēriju iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir purvos. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir kūdra. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no kūdras izdalās ūdens un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas brūnogles, augstāka spiediena un temperatūras ietekmē - akmeņogles un antracīts.2Ogles kā kurināmo cilvēce pazīst nedaudz ilgāk par diviem gadsimtiem. Akmeņogles pieder pie biogēnas izcelsmes nogulumiežiem. Akmeņogles ir melnas vai brūngani melnas krāsas degtspējīgs iezis, kas pieder pie ļoti svarīgiem derīgajiem izrakteņiem ar lielu nozīmi pasaules enerģētikā. Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas resursiem. Akmeņoglēm ir skaidri redzama tāda pati struktūra kā kūdrai – pārogļojies humuss ar koksnes paliekām. Akmeņoglēs ir redzami un viegli identificējami agrāko ģeoloģisko laikmetu augu putekšņi un sporas.…
