Vientulībā rodas un nogatavojas arī Ausekļa dzeja. Cilvēkiem, kas ar viņu dzīvo kopā, paliek noslēpums, ka viņš ir dzejnieks, lai gan tie viņā novēro kaut ko īpatnēju. Mācītājs Ulmanis saka vēlākajiem semināra audzēkņiem, ka Auseklis gan dzejojis, jau Valkas seminārā būdams, lai gan viņš savus mēģinājumus nevienam nav rādījis. Cēsu draudzes skolotājs, pie kura viņš īsu laiku strādāja par palīgu, uzskata Ausekli par savā ziņā jocīgu, sacīdams: „Jā, kas toreiz būtu no viņa domājis, ka viņam tāds dzejas spēks piemājo!” Tomēr viņš tai pašā laikā gatavo savu pirmo dzejoļu krājumu, kuru noslēdz savā dzimšanas dienā 1872. g. Kad 1873. gada 1. pusē iznāca Ausekļa dzejoļu krājums „Dzejas”, dzejnieka paziņām tas bija liels pārsteigums. Lai gan „Baltijas Vēstnesī” bija parādījušies Krogzemju Mikus plašāki ziņojumi un citi raksti, bet Ausekli vēl neviens nezināja. Latviešu dzejas apvārsnī tas pēkšņi iemirdzējās un izlēja tautā neiznīcīgu spožumu.
…
