| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 3 | |
| Annotation | 4 | |
| Saīsinājumi un speciālie termini | 5 | |
| Ievads | 8 | |
| 1. | Tūrisms Latvijā | 11 |
| 1.1. | Tūrisma Latvijā vispārīgs raksturojums | 11 |
| 1.2. | Valsts politika ekotūrismā | 14 |
| 1.3. | Tūrisms un vide | 18 |
| 2. | Ekotūrisms Latvijā | 23 |
| 2.1. | Ekotūrisma vēsturiska attīstība | 23 |
| 2.2. | Ekotūrisma jēdziens | 25 |
| 3. | Likumdošana Latvijā saistībā ar ekotūrismu | 30 |
| 4. | Preiļu rajona tūrisma nozares analīze | 35 |
| 4.1. | Preiļu rajona raksturojums | 35 |
| 4.2. | Ekotūrisma un dabas objekti Preiļu rajonā | 38 |
| 4.3. | Ekotūrisma maršruti Preiļu rajonā | 39 |
| 4.4. | Preiļu rajona tūrisma nozares SVID analīze | 41 |
| 4.5. | Ekotūrisma attīstības iespējas Preiļu rajonā | 44 |
| 5. | „Zaļā sertifikāta” iegūšanas kārtība | 50 |
| 5.1. | Latvijas uzņēmumi ar „Zaļo sertifikātu” | 53 |
| 5.2. | Preiļu rajona uzņēmumi ar „Zaļo sertifikātu” | 54 |
| Secinājumi | 57 | |
| Priekšlikumi | 58 | |
| Kopsavilkums | 59 | |
| Zusammenfassung | 61 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 63 | |
| Pielikumi | 65 |
Mūsdienās tūrisms ir kļuvis par strauji augošu pasaules mērogā nozari. Attīstītajās Eiropas valstīs, palielinoties brīvā laika apjomam, cilvēki to arvien vairāk izmanto ceļošanai, atpūtai un pašu intelektuālai bagātināšanai. Tādējādi palielinās pieprasījums pēc tūrisma industrijas piedāvātajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) statistikas datiem, tūrisms un ar to saistītās nozares katru gadu veido 10,4% no pasaules IKP, tajā ir nodarbināti 200 milj. cilvēku un gandrīz 700 milj. cilvēku dodas starptautiskā tūrisma maršrutos. Tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors.
Eiropai, kā ceļojumu mērķim, pieder līderpozīcija visā pasaulē. Visātrāk augošais pieprasījums pēc dabas un kultūras tūrisma nodrošina tālākās iespējas tūrisma tirgus izaugsmei Eiropā. Šajā situācijā arī Latvijas tūrisma nozares attīstībai rodas milzīgas iespējas. Ikviens ceļotājs, kurš kaut reizi ir ceļojis pa Latviju, var atzīt, ka dabas skaistums un kultūrvēsturiskas vērtības - ir mūsu zemes bagātība. Latvijā ir resursi jaunu tūrisma produktu izveidei, esošo apzināšanai un to konkurētspējas palielināšanai. Bet ikgadējam tūristu skaita pieaugumam Latvijā ir arī savi trūkumi. Tūrisma attīstība rada daudz vēlamu rezultātu, bet nedrīkst aizmirst arī negatīvo ietekmi, ko var radīt tūrisma industrija. Latvijā un Eiropā var identificēt sekojošu nozīmīgu tendenci - pārāk liela tūristu pieplūduma rezultātā nozīmīgi palielinās dabas resursu izmantošana, populārākie tūrisma objekti tiek degradēti, kas faktiski ir novedis pie "zaļā tūrisma" idejas veicināšanas.
Tūrisma jomā Latvija var konkurēt ar tādām valstīm kā Lielbritānija, Īrija, Dānija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Lietuva un Igaunija. Bet lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskas vērtības un tai pat laikā nodrošinātu reģionu attīstību, būtu jāpielieto konkurentiem līdzīgu stratēģiju un jāattīsta tādi vietējā tūrisma veidi kā:
• dabas tūrisms (vai - ekotūrisms),
• kultūras notikumu brīvdienas,
• organizētas grupu ekskursijas, kas ietver kaimiņvalstu apmeklējumu,
• atpūta nedēļas nogalēs.
Pareizi virzot tūrisma attīstību, negatīvo ietekmi iespējams novērst vai vismaz samazināt līdz tādam līmenim, lai tā netraucētu tūrismā iesaistītājas teritorijās nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Latvijai ir nepieciešama jauna tūrisma attīstības stratēģija, lai sabalansētu augošo biznesu, zinātkāri, ceļojuma finansiālās un tehniskās iespējas ar dabas neskartību un ilgstpejīgas (līdzsvarotas) attīstības programmu.
Pēc Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas (turpmāk LTANP) tieši ekotūrisms nākotnē ekonomiski veicinās vides aizsardzību, ietvers sevī kā ierobežota skaita tūristu mācību ekskursijas, tā arī lielu atpūtas tūristu skaitu. Ekotūrismu var definēt kā ilgspējīgu, atbildīgu tūrismu dabā un lauku apvidū ar kultūras tūrisma elementiem. Ekotūrisms ir samērā jauna tūrisma nozare, tā peļņa ir līdzsvarota – daļa aiziet vides aizsardzībai, vietējās kopienas attīstībai.…
