Izvēlējos šo tēlu, jo tas man iepatikās visvairāk. Bet ne jau viņa īpatnējā vārda dēļ, bet gan dēļ viņa darbības Mērnieku laikos. Viņš parādījās diezgan reti, bet,kad parādījās, tad noteikti ar kādu gudru domu vai atziņu.
Domāju, ka Tenis sevi uzskatīja par diezgan prātīgu vīru. Viņš to pasniedz tā, ka it kā viņš vienlaicīgi ir gan ļoti pieticīgs, bet par jebkuru tēmu viņam bija kaut kas gudrs zināms. Pārmaiņas, varbūt arī sliktas, viņš uztvēra ļoti optimistiski un ar saprātu.…
