Asteroīdi jeb mazās planētas ir dažāda izmēra objekti, kas riņķo ap Sauli. Visvairāk asteroīdu atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām - šo kosmiskās telpas apgabalu sauc par asteroīdu joslu. Daži asteroīdi atrodas tālāk aiz Jupitera orbītas. Ir arī tādi asteroīdi, kuru orbītas šķērso Zemes orbītu.
Asteroīdu joslā riņķo aptuveni 100 tūkstoši asteroīdu. Vairāk nekā 6 tūkstošiem asteroīdu ir noteiktas precīzas orbītas, tiem ir piešķirti numuri un nosaukumi.
Vislielākais asteroīds ir Cerera. Tā diametrs ir aptuveni 1000 km, kārtas numurs 1. Nākamais lielākais ir Pallāda - 600 km, kārtas numurs 2. Tad Vesta - 538 km, kārtas numurs 4. Pārējie asteroīdi ir mazāki. Vismazākā asteroīda diametrs ir 0,5 km. Objektus, kas mazāki par 0,5 km diametrā sauc par meteorītiem. Vislielākajiem asteroīdiem - Cererai, Pallādai, Vestai u.c. ir lodveida forma. Mazākiem asteroīdiem ir neregulāra forma. Asteroīdiem nav atmosfēras, tie ir auksti ķermeņi, kuru virsas temperatūra Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz -100° C. Uz asteroīda Gaspra virsas ir krāteri, kas radušie no meteorītu triecieniem. Šī asteroīda izmēri ir 9km x 12km x 11km.…
