Cilvēks pilnvērtīgi var attīstīties tikai sociālajā vidē, pārņemot tās pieredzi. Lai spētu orientēties cilvēka dzīves laikā notiekošajos psihiskajos, fiziskajos un sociālajos procesos, to cēloņos un sekās, ir jāņem vērā cilvēka dzīves katra posma īpatnības, dzīves laika sadalījums kvalitatīvi atšķirīgos posmos.
Ikvienam bērnam ir iedzimta vajadzība izzināt pasauli. Izziņas procesi (sajūtas, iztēle, domāšana, uztvere, uzmanība u.c.) ir kognitīvās attīstības pamats. Bērna kognitīvās attīstības īpatnību pārzināšana, to attīstības sekmēšana ir katra pedagoga svarīgs uzdevums, lai gūtu panākumus pedagoģiskajā darbībā. Daudzi pedagogi šim uzdevumam pievērš pārāk maz uzmanības, līdz ar to rodas grūtības darbā ar bērniem. Tas sastāda nopietnu pedagoģisku problēmu, jo izziņas procesu attīstība ir vadošā līnija bērniem zināšanu uzkrāšanā.
Viens no risinājumiem šai problēmai ir izmantot kognitīvo pieeju – pedagoģiskā procesā izmantojama didaktiskā pieeja, kas balstās uz apzinātiem domāšanas procesiem un ir saistīta ar saprātu noteiktu un pieredzē balstītu objektīvās īstenības izziņu[3,82]. Lai pielietotu šo pieeju, vispirms ir jāiepazīstas ar svarīgākajām bērna kognitīvās attīstības īpatnībām.…
