Autora iecere ir, ar šīs grāmatas saturu, parādīt kā mainās Dafnida un Hlojas dzīves uztvere no brīža, kad abi varoņi viens otru iemīl. Ievadā autors raksta, ka lasot šo sacerējumu var izdziedēt sirgstošos, mierināt skumjos, modināt atmiņas un pamācīt.
Autors šo grāmatu sarakstīja balstoties uz gleznu, kurā atainots mīlas stāsts. Gleznā bija redzama birzs, dzemdētājas un sievietes ar bērniem, dzīvnieki, jaunekļi un jaunavas un itin viss, kas saistīts ar mīlestību. Longs sameklēja cilvēku, kas prata to iztulkot un sarakstīja četras grāmatas – „Dafnids un Hloja”.
…
