| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Valsts atbildības jēdziens | 4 |
| 2. | Valsts tiešā un pastarpinātā atbildība | 5 |
| 2.1. | Valsts atbildība par tās iestāžu un amatpersonu rīcību | 5 |
| 2.2. | Valsts atbildības robežas | 6 |
| 3. | Valsts atbildība privāto un publisko tiesību jomā | 8 |
| 3.1. | Valsts atbildības veidi publisko tiesību jomā | 8 |
| 3.1.1. | Valsts atbildība balstoties uz kriminālprocesuālajām tiesībām | 9 |
| 3.1.2. | Valsts atbildība par normatīvajiem tiesību aktiem | 10 |
| 3.1.3. | Valsts atbildība balstoties uz administratīvi tiesiskajām attiecībām | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Valsts atbildības jēdziens un tiesiskais regulējams ir gan jauns, gan sava ziņā jau labi pazīstams. 1938. gadā, atsaucoties uz vienu no tiesiskas valsts jēdziena iedibinātājiem, un tieši, uz R. Gneistu, Kārlis Dišlers savā darbā rakstīja:
„..ja patvarīga un nelikumīga rīcība no valsts orgānu puses notikusi, pilsoņiem jādod rokā tiesiski līdzekļi šo patvarību novēršanai un savu tiesību aizstāvēšanai arī pret valsts varas orgāniem.”1
Tas liecina par to, ka jau 1938. gadā tiesību teorētiķiem Latvijā valsts atbildības jēdziens nebija svešs, tomēr vajadzētu ņemt vērā padomju tiesību sistēmas ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu. Tas nozīme ka līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās brīdim valsts atbildības institūts Latvijā ir bijis samērā neattīstīts.
Administratīvā procesa likuma mērķis ir nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu, un pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kas attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu.2 Administratīvā procesa likums kā indivīdam neatņemamu garantētu tiesību aizsardzības sastāvdaļu paredz tiesību prasīt un saņemt atlīdzinājumu par to tiesisko interešu aizskārumu, kas indivīdam nodarīts publisko tiesību subjekta darbības rezultātā. Tādējādi Administratīvā procesa likums iedzīvina Satversmē garantētās tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu indivīdam arī tajos gadījumos, ja zaudējumu nodarītājs ir valsts.
Ne mazāk svarīga par likumdevēja sniegtajām zaudējumu atlīdzības tiesiskajām garantijām ir efektīvas un īstenojamas zaudējumu atlīdzības sistēmas iedibināšanas valstī. Pēc „Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma” stāšanas spēkā 2005. gadā tika radīts tiesiskais pamats un noteikta procesuālā kārtība, kādā persona var saņemt zaudējumu atlīdzību.3 Pirms šī likuma tiesisku, finansiālu un faktisku iemeslu dēļ šo zaudējumu atlīdzības praktiskā realizācija nebija iespējama. …
