Krāsa ir elektromagnētisko viļņu svārstības. Cilvēka acs uztver krāsu kā atstarojošos gaismu. Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā, ir vienāds. Gaismas stari, izgājuši cauri acs optiskajai sistēmai (radzenei, priekšējai kamerai, lēcai, stiklveida ķermenim), sakarā ar acs akomodāciju, nonāk uz tīklenes un ierosina nūjiņu un vālīšu fotopigmentu sadalīšanu. Tālāk notiek kairinātāja (gaismas) enerģijas transformācija nervu impulsos, kas pa redzes nervu impulsu nonāk redzes centrā pusložu garozā. (Vālītes atbild par centrālo redzi jeb redzes asumu, krāsu redzi un priekšmetu formas redzi. Nūjiņas atbild par redzi krēslā un naktī, kā arī orientāciju telpā. [1] Vālītes iedala trijās grupās: viena veida vālītes ir jūtīgas pret īsākiem gaismas viļņiem (zilajā spektra daļā), otrās- pret vidēji gariem gaismas spektra viļņiem (dzelteni-zaļā gaisma), trešā vieda receptori ir jūtīgi pret sarkano (garo viļņu) spektra daļu. …
