Оценка:
Опубликованно: 29.09.2004.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Эссе 'Maģijas nozīme aizvēstures sabiedrības kultūrā', 1.
  • Эссе 'Maģijas nozīme aizvēstures sabiedrības kultūrā', 2.
  • Эссе 'Maģijas nozīme aizvēstures sabiedrības kultūrā', 3.
Фрагмент работы

Liecības par maģijas eksistenci nāk no dziļas senatnes – akmens laikmeta. Ir pierādījumi, ka ar maģiju nodarbojās jau neandertālieši (~80.-50. tkst. gadus p.m.ē.). Piemērus varētu nosaukt daudz: gan lāču kaulu kapenes, gan šķēpu un bultu izvagotās statuetes un zīmējumi uz alu sienām.
Kāda tad bija pirmatnējo cilvēku domu gaita? Iespējams, ka mūsu priekšteči ticēja, ka starp izvēlēto maģijas objektu (visbiežāk medījumu vai ienaidnieku) un šī objekta zīmi – statueti, zīmējumu vai lelli pastāv cieša astrāla saikne un ka iedarbojoties uz simbolu iespējams tieši ietekmēt objektu vai arī notikumu gaitu. Līdz mūsdienām saglabājies ievērojams daudzums neliela izmēra kaulu un akmeņu, kas pēc speciālistu domām, bijuši paredzēti, lai rituālu varētu izpildīt jebkurā laikā un vietā.
Pirmatnējo cilvēku domāšanu palīdzējuši izprast etnogrāfu pētījumi, novērojot tautas, kas vēl mūsdienās saglabājušas pirmatnējās kopienas dzīves principus. Piemēram, Austrālijas aborigēni vēl tagad pirms medībām zīmē smiltīs ķengura attēlu un rituāla dejas laikā dur to ar šķēpiem. To darot, viņi tic, ka, ja trāpa “ķenguram” rituāla laikā, tad trāpīs arī īstajās medībās.
Kā fetišists fantazējot rada sev ilūziju, ka “nejūtīga lieta” var izmainīt savas īpašības tikai tādēļ, lai apmierinātu viņa iegribas, tā arī mednieka fantāzija pārvērta rituālu par īstām medībām, bet maģisko zīmi par reālu upuri.
Milzīga loma maģijā un reliģijā ir cilvēku emocionālajam stāvoklim, pārdzīvojumiem un noskaņojumam.
Kā vēl vienu svarīgu faktoru reliģijas izveidē jāmin bailes. “Bailes radīja dievus”(Stacijs). Tomēr jāuzsver, ka ne katru baiļu rezultātā rodas ticība pārdabiskajam. Īslaicīgas bailes no reālām briesmām parasti nenoved pie reliģiozitātes. Pie tās noved bailes, kas raksturīgas kādai cilvēku kopai (sabiedrībai, tās slānim), un bezspēcība dabas vai sociālo spēku priekšā.
Tā kā akmens laikmetā cilvēku kolektīvam uz katra soļa draudēja reālas un neprognozējamas briesmas, kas varēja ietekmēt iztikas avotus, pirmatnējās kopienas drošību vai pat eksistenci, tad neapšaubāmi tās locekļi nepārtraukti izjuta bailes no nākotnes.

Коментарий автора
Atlants