Valsts ekonomisko regulēšanu veic ar sviru metodes palīdzību, kas iedalāmas divās grupās – ekonomiskās sviras un administratīvās sviras.
Ekonomiskajām svirām ir indikatīvs, rosinošs raksturs rīcības brīvības apstākļos. Tās brīdina par noteiktas rīcības ekonomiskajām sekām. Šīs sviras ir sociāli ekonomiskās motivācijas megānisma būtisks elements, jo darbojas ar izdevīguma motivāciju.
Administratīvo sviru pamatsaturs ir to obligātais izpildes raksturs. Šīs sviras ir priekšraksti, ko un kā brīžiem darīt, piemēram – licence, kas dod tiesības noteiktai uzņēmējdarbībai, ir tipiska administratīva svira. Pie administraīvās sviras pieder arī visi normatīvi un aizliegumi, kas saistīti ar dabas aizsardzību, kvalitāti, standartiem un dažādiem ierobežojumiem.
Administratīvo svitu plaša izplatīšanās, sevišķi ierēdņu tiesības atļaut vai neatļaut ir pamats birokrātismam un koprupcijai, tāpēc līdz ar tirgus attiecību izvēršanu būtu jāsašaurina administratīvo sviru izmantošanas sfēra.…
Valdības ekonomiskās aktivitātes ietekmē mūsu labklājību ik dienu. Piemēram, saņemot algas čeku var redzēt ne tikai ienākumus, ko esam saņēmuši, bet arī sociālā nodokļa apmēru, kas jānomaksā. Tāpat likumi, kas nosaka drošības jostu lietošanu mašīnā pasargā mūs no nevēlamām sekām. Šie un arī citi piemēri no ikdienas ļauj secināt, ka valsts spēlē nozīmīgu lomu ekonomikā. Bet, kāpēc valsts uzņemās ekonomikas regulēšanu?1 Ekonomikas valstiska regulēšana ir nepieciešama gadījumos, kad funkcionējošais tirgus mehānisms nav spējīgs nodrošināt efektīvu saimniekošanu un visu sabiedrības vajadzību apmierināšanu vai arī risina šīs problēmas neefektīvi un rada nevēlamus sadales efektus.2
