| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Darba mērkis | 3 |
| 2. | Vesture | 4 |
| 1.1. | Pienziedu peonija( Paeonia lactiflora ) | 4 |
| 1.2. | Novirzīta peonija (Paeonia anomala L.) | 5 |
| 1.3. | Ārstniecības peonija (Paeonia officinalis) | 5 |
| 1.4. | Kokveida peonija (Paeonia suffruticosa) | 5 |
| 3. | Drogu ievākšana un sagatavošana | 7 |
| 4. | Ķīmiskais sastāvs | 8 |
| 5. | Lietošana | 9 |
| 6. | Tautas medicīna | 10 |
| Secinājumi | 11 | |
| Literatūras saraksts | 12 |
Ķīnas un Tibetas medicīnā pienziedu un citu peoniju preparātus lieto poliarteīta, kaulu lūzumu, encefalīta ārstēšanai. Kā tonizējošu un spēcinošu līdzekli tos izmanto reimatisma, podagras un leikozes gadījumos, menstruālo traucējumu novēršanai, pret karstuma viļņiem un svīšanu naktī klimaktērija periodā.
Peoniju preparāti jālieto piesardzīgi, precīzi ievērojot devas (Rubine, 2010)!
Ārstniecības peonijas divas vai trīs kopā saaugušās augļlapas veido augli, kas naktī izstaro noslēpumainu gaismu. Šo parādību aprakstīja jau senie grieķi. Pēc tam gadsimtiem ilgi šo augu ārstniecības vajadzībām vāca tikai naktī. To lietoja pret murgiem naktī, halucinācijām, horeju un garīgām slimībām. Šādiem nolūkiem peonijas vairs mūsdienās nelieto , tomēr auga saknes patiešām satur ārstnieciskas vielas. Izkaltētas saknes izmanto dzemdību ierosināšanai, placentas atdalīšanās veicināšanai, kā arī aborta izraisīšanai (Vermeulens, 1998).
Secinājumi
Peonija ir arstniecisks augs , atklāts vēl senā Grieķijā. Ir 4. veidu peoniju ar medicīnisko pielietojumu. Peonijas izmanto arī tautas medicīnā , kā arī ir pavadīti zinātniskie pētījumi . Augu sagatavošana un salasīšana nav sarežģīta, tāpēc tas ir samērā vieli pieejams.
…
Grieķu ārsts Dioskorīds Pedanijs (40 – 90), Romas armijas ķirurgs imperatora Nerona valdīšanas laikā, nenoliedzami bija viens no ievērojamākiem antīkā laikmeta ārstniecības augu pētniekiem, tādēļ tiek uzskatīts par Eiropas “farmakognozijas tēvu”. Dioskorīds ir sarakstījis un publicējis autoritatīvu izziņas avotu – pirmo Eiropas ārstniecības augu padomdevēju “ De Materia Medica”, aprakstīdams tajā vairāk nekā 600 augus. Ziņas par šo augu ārstnieciskajām īpašībām ir pārsteidzoši saglabājušās Eiropas medicīniskajos traktātos vairāk nekā 1500 gadus, līdz pat XVI gadsimtam. Darbs tulkots senangļu (anglosakšu), persiešu un senebreju valodās. Starp aprakstitājirem augiem ir liels skats tādu, kuri ir labi zināmi arī mūsdienu medicīnā un pazīstami ar tām pašām indikācijām. Piemēram, ir minētas arī mūsdienās populārās drogas kā peoniju saknes. Augu aprakstos uzrādītas tiem raksturīgās pazīmes, doti atbilstoši zīmējumi, aprakstītas drogu iedarbības īpatnības, medicīniskā izmantošana, kaitīgā blakusiedarbība, izmantojamais daudzums un dozējums, kā arī ievākšanas, sagatavošanas un glabāšanas instrukcijas, iespējamie piemaisījumi un to noteikšanas metodes, izmantošana veterinārijā .
