Ievads
Investīcijas ir līdzekļi nolietotā kapitāla atjaunošanai (amortizācija) un pamatkapitāla palielināšanai (tīras investīcijas).
Kopējās investīcijas ir kapitāla uzkrājumu kopēja palielināšana.
Kopējas investīcijas= tīras investīcijas + amortizācija
Ekonomiskās uzvedības, rīcības motivācija, kas saistīta ar alternatīvo ienākumu gūšanu, nosaka investīciju cenu veidošanas loģiku.
Pamattēze skan tā: investīciju cena (IC) līdzinās kapitalizētam ienākumam no investīcijām. Citiem vārdiem, investīciju cena līdzinās naudas summai, kas noguldīta bankā, kā termiņdepozīts, nodrošina noguldītājam tādu pašu gada ienākumu kādu investors saņem no savām investīcijām. Tas nozīmē, ka ienākumam no investīcijām jābūt ne mazākam par ienākumu noguldījuma procentu formā. Kapitalizētais ienākums no investīcijām lēšams pēc šādas formulas :
Saskaņā ar šo formulu, jo zemāka ir bankas termiņdepozīta procentu likme, jo augstāka būs investīciju cena.
Reālajā investīciju tirgū (aptver gan ražošanas resursu, gan naudas tirgus) cenu veidošanās ir visai sarežģīts process , kad daudzi faktori tiek lauzti caur pieprasījuma un piedāvājuma samēra prizmu, ievērojot būtiskas atšķirības investīciju klimata ziņā konkrētās valstīs. Kādas valsts pievilcība, magnēta spēks piesaistīt investīcijas brīžiem saistās ar tīri politiskiem faktoriem, piemēram, politiskās stabilitātes perspektīvu.…
