| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | RESOCIALIZĀCIJAS JĒDZIENS, BŪTĪBA UN NOZĪME | 6 |
| 2. | RESOCIALIZĀCIJAS PASĀKUMI LATVIJĀ | 8 |
| VEIKTO PĒTĪJUMU REZULTĀTU APKOPOJUMS UN DATU ANALĪZE | 12 | |
| NOBEIGUMS | 14 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 15 | |
| PIELIKUMI | 17 |
NOBEIGUMS
Izstrādājot referātu, autore nonākusi pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Resocializācijas jēdziens ir samērā jauns termins kriminoloģijā, un tam nav noteikta viena konkrēta definīcija, dažādos avotos tas var būt definēts savādāk, taču tā būtība un nozīme paliek nemainīga.
2. Mainoties un attīstoties laikiem, cilvēki ir sapratuši, ka sods un sodīšana visbiežāk ir neefektīva un lielāko daļu noziedznieku neattur no noziedzīga nodarījuma atkārtotas izdarīšanas, tāpēc tiek arvien vairāk aktualizēta noziedznieka resocializācija.
3. Latvijas pirmais solis uz noziedznieka resocializācijas pasākumiem bija 2009. gada 9. janvāra Ministru kabineta rīkojums Nr.7 – Par ‘’Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepciju’’.
4. Lai novērstu to, ka ar resocializācijas pasākumiem saistītās normas paliek vien kā deklaratīvas normas, 2013. gada 9. aprīlī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.191, kas nosaka, kāda ir notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība.
5. Ar dažādiem resocializācijas pasākumiem tiek arvien vairāk pievērsta uzmanība ne tikai noziedznieka resocializācijai, bet arī viņu ģimenēm. Valsts mērķtiecīgi īsteno šos pasākumus, lai vairotu ne tikai noziedznieka iekļaušanos sabiedrībā, bet arī, lai vairotu sabiedrības drošumspēju.
…
Darba priekšmets ir normatīvais regulējums, kas reglamentē kārtību, kādā notiek notiesātā resocializācijas īstenošana. Darba mērķis ir izpētīt resocializācijas tiesisko regulējumu, un apzināt tās realizāciju Latvijā. Lai sasniegtu darba mērķi darba autore izvirzījusi 3 uzdevumus: 1. Izpētīt resocializācijas jēdzienu, būtību un nozīmi; 2. izzināt resocializācijas pasākumus Latvijā; 3. apkopot un izanalizēt veiktā pētījuma rezultātus. Referāta izstrādē izmantos šādas vispārzinātniskās pētījuma metodes: • Analītisko metodi – lai salīdzinātu un izpētītu dažādu autoru viedokļus par resocializācijas definēšanu, analizētu normatīvos aktus. • Sintēzes metodi – lai pētītu un sakopotu kopsakarības analītiskā pētījuma rezultātā. • Indukcija un dedukcija – lai secinātu, kura resocializācijas definīcija ir atbilstošākā resocializācijai būtībai un ar deduktīvo datu analīzi pārbaudītu tiesību normu atbilstību reālajai situācijai. • Kvantitatīvo metodi – lai ar anketēšanas palīdzību noskaidrotu un izpētītu vai sabiedrība ir informēta par resocializācijas pasākumiem Latvijā. • Grafisko metodi – lai ar tabulu un diagrammu palīdzību, uzskatamāk apkopotu anketēšanas datus. Referāta pētījuma ietvaros autore izmantos šādas tiesību normu interpretācijas metodes: • Gramatisko metodi – lai izzinātu resocializācijas procesa normu vārdisko saturu, pamatojoties uz normu veidojošo vārdu nozīmes noskaidrošanu. • Sistēmisko metodi – lai noskaidrotu resocializācijas tiesiskā regulējuma jēgu. • Teleoloģisko metodi – lai noskaidrotu un izprastu resocializācijas tiesiskā regulējuma normu mērķi. • Vēsturisko metodi – lai izpētītu un noskaidrotu resocializācijas tiesiskā regulējuma rašanos un kā tas ir mainījies laika gaitā. Darba tapšanā autore izmantojusi šādus avotus: Latvijas Republikas normatīvos aktus, kriminoloģijas mācību grāmatas, kuru autori ir: Andrejs Vilks un Kristīne Ķipēna. Darbā izmantoti dažādi Centrālās statistikas pārvaldes dati un Ieslodzījuma vietu pārvaldes statistikas.
