Lasot šo romānu, manas pirmās asociācijas bija par to, ka ir ārkārtīgi grūti iedziļināties autora īpatnējajā valodā un rakstīšanas veidā. Likās, ka priekš manis tas būs par sarežģītu, bet tomēr nolēmu piespiest sevi lasīt tālāk. Šī gramata manī izraisīja pārdomas par tā laika ģimenes attiecībām un to aristrokrātisko ģimenes modeli. Par cilvēku stereotipaino un mākslīgo domāšanu un uzvedību. Ir tik svarīgas manieres, izskats, apģērbs, pat tikai atļautie temati par kuriem runāt un kuri ir pieņemami šajā sabiedrībā. Ļoti pievērsu uzmanību tam, cik daudzās situācijās personāži pieņem lēmumus vai spriedumus tikai pēc kāda cita personāža acu skatiena, rokas spiediena stipruma vai žesta, līdz ar to izvēršās dažādas intrigas, kurām bieži vien nav pamatojuma. Aizdomājos par to cik šī romāna varoņi ilgi pie sevis pārdomā jautājumu pirms to kādam uzdod. Tas, manuprāt, ir ļoti atšķirīgi no mūsdienām. Romāns man lika aizdomāties par to laiku mīlestības skaistumu
