| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Virszemes ūdensobjektu tipu raksturojums un klasifikācija | 4 |
| 2. | Ūdens apsaimniekošana | 6 |
| 3. | Virszemes ūdensobjektu kvalitātes kritēriji un normatīvi | 10 |
| 3. 1. | Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem | 13 |
| 3. 2. | Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem | 14 |
| 3. 3. | Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem | 15 |
| 4. | Piesārņojošu vielu emisija ūdenī | 17 |
| 5. | Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi, kas saistīti ar ūdeņu izmantošanu | 20 |
| 6. | Secinājumi | 24 |
| 7. | Pielikumi | 25 |
| 8. | Izmantotā literatūra | 27 |
Pilsētu rašanās un iedzīvotāju skaita pārmērīgs pieaugums tajās, nepārdomāta un nelīdzsvarota saimnieciskā darbība, kas arī koncentrējas galvenokārt pilsētās, veicina cilvēku atrautību no dabas, atstāj ietekmi uz cilvēku attieksmi un izturēšanos pret dabu, pārāk bieži pat nesaudzīgu.
Saprotams, ka tie nav vienīgie faktori, kas nosaka cilvēku izturēšanos pret dabu, bet tie pietiekami uzskatāmi rada nepieciešamību kontrolēt un regulēt sabiedrības un saimnieciskās darbības saikni ar apkārtējās dabas vidi, kā arī vajadzību šajā nolūkā noteikt sabiedrības un atsevišķu idivīdu uzvedības ierobežojumus.
Latvijas likumdošana par dabas vides aizsardzības noteikumu pārkāpšanu ir attīstījusies tiktāl, ka šodien tā paredz visus juridiskās atbildības veidus – gan disciplināro, administratīvo un civiltiesisko, gan kriminālatbildību. Tomēr Latvijā joprojām ir aktuāla visas ūdeņu problēmas aptveroša likuma vai kodeksa nepieciešamība.
Referātā apskatīju tikai virszemes ūdensobjektu tiesisko režīmu, jo “Ūdeņu tiesiskais režīms” ir ļoti plaša tēma. Īpašu uzmanību pievērsu tieši kvalitātes un piesārņošanas problemātikai.…
Virszemes ūdeņu tiesiskais regulējums Latvijā Virszemes ūdensobjektu tipu raksturojums un klasifikācija Virszemes ūdeņus iedala upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu virszemes ūdensobjektos. Virszemes ūdeņi – visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālie ūdeņi. Virszemes ūdensobjekts – nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpne (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms. Ezers – dabiska ūdenstilpne sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēlnātu ūdensapmaiņu. Upe – galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē. Piekrastes ūdeņi – virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai. Pārejas ūdeņi – virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma. Virszemes ūdensobjektiem nosaka tipu atilstoši virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam. Šo raksturojumu izmanto atsevišķu virszemes ūdensobjektu noteikšanai apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā
