„Kāds” ir cilvēks, kurš ir zaudējis pilnīgi visu, pat savu atmiņu. Tas ir iemesls, kāpēc viņam nav cerības atgriezties sabiedrībā. Tikai lugas beigās viņš atceras visu kas noticis, bet saglabā savu stabilitāti un melo, sakot, ka neko neatceras. To viņš dara Zīras un Iraida labā. Tas parāda viņa pašaizliedzību, jo viņš atsakās pats no savas laimes un dod iespēju citiem. Vēl viņš svešumā ir ieguvis īpašību, kas viņam palīdz izdzīvot – viņš ir iemācījies pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir, pat ja viņu ir izkropļojis karš. Viņš arī nemeklē īpašu vietu sabiedrībā, jo sūrā dzīve viņu ir ielikusi savā vietā. „Kāda” vienīgā vērtība ir palikusi atmiņas, un viņš apskauž tos, kam ir paveicos tās saglabāt: „Ne ķermeni bailes zaudēt, bet atmiņu par bijušo.”…
