Satversmes tiesas tiesnešu kriminālprocesuālā imunitāte

NOBEIGUMS
1. ST tiesnešu kriminālprocesuālā imunitāte ir likumā noteikti speciāli procedūras noteikumi ST tiesneša saukšanai pie kriminālatbildības, aizturēšanai, piespiedu atvešanai un pakļaušanai kratīšanai, kā arī tā ir kā aizsarglīdzeklis, ja neizpildās likumā noteiktie priekšnoteikumi šo darbību uzsākšanai, līdz ar to tā sastāv no diviem komponentiem, no kā viens prasa amatpersonu, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu bezdarbību un otrs speciāli noteiktu darbību krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, līdz ar to termins „imunitātes atcelšana” gadījumā, kad izpildās likumā noteiktie priekšnoteikumi tiek lietots neprecīzi.
2. ST tiesneši uzsāk baudīt kriminālprocesuālo imunitāti ar amatā apstiprināšanas brīdi, līdz ar to, lai nodrošinātu kriminālprocesuālās imunitātes atbilstību vienlīdzības principam, ST tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti nevar attiecināt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas pastrādāti laika posmā pirms ST tiesnesis ir stājies pie amata pienākumu pildīšana, proti, kriminālprocesuālajai imunitātei nav atpakaļejoša spēka; lai nodrošinātu augstāk minēti ir jāmaina KPL 116.pants ir jāpapildina ar šādu regulējumu: „kriminālprocesuālā imunitāte, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu ir piemērojama tikai attiecībā uz darbībām, ko persona ir veikusi laika periodā, kas vienāds ar amatpersonas pilnvaru termiņu.”
3. Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti un atvieglotu amatpersonu, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu darbību Satversmes tiesas likuma 35.pants ir papildināms ar šādu regulējumu: „Ja Satversmes tiesas tiesnesis notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu, pakļaušanu kratīšanai vai ģenerālprokurora lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Satversmes tiesas tiesnesis vai Satversmes tiesas priekšsēdētājs un ģenerālprokurors”
…